Lai sniegtu atbalstu bibliotēkām, pārejot uz darbu tiešsaistē, platforma EBSCO no 24. marta līdz 2. jūnijam piedāvās bezmaksas vebinārus. To mērķis ir pilnveidot bibliotekāru prasmes, lai tie spētu nodrošināt kvalitatīvu atbalstu tiešsaistes pētījumiem un studijām. Vebināros tiks aptverts plašs tēmu spektrs, sākot ar bibliotēkas lomu attālinātā mācību procesā, stresa un trauksmes pārvarēšanu krīzes laikā līdz ziņu ticamībai un bibliotēkas pakalpojumu popularizēšanai sociālajos tīklos.
Visi vebināri ir bez maksas, bet nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās. Darba valoda - angļu. Vebināru laiki, programma un reģistrēšanās - šeit.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka visi vebināru norises laiki ir norādīti EDT (Eastern Daylight Time) formātā, kas nozīmē, ka laika starpība ar Latviju ir 6 stundas.
Marta sveiciens grāmatu pasaules pārstāvjiem Latvijas bibliotēkās!
2020. gada marta pasaules sarežģītajā situācijā, kad jaunā kvalitātē apgūstam komunicēšanas prasmes, dažāda līmeņa attieksmes, attiecību veidošanu un ikdienas paradumu pārvērtēšanu, arī darba vidē mācāmies nedaudz atšķirīgu jaunu pakalpojumu sniegšanas kultūru. Lai gan ierobežojam fizisko kontaktu sniegtās iespējas, ir lietas, kuras citādi varam darīt tieši šobrīd – ne vien savas apkārtējās darba vides emocionālajā un fiziskajā sakārtošanā, bet arī attālināti. Jo – daudz kam taču allaž ikdienas steigā pietrūcis laika! Ik brīdi saņemam jaunus, brīnišķīgus piedāvājumus no visdažādākajiem gan Latvijas, gan pasaules kultūras nozares pārstāvjiem, ko mūsdienu tehnoloģijas ļauj izbaudīt un apmeklēt, pavadot laiku internetā – prieks par kolēģu radošo un elastīgo pieeju. Rodas pat jautājums – kad tam visam atrast laiku?
Mēs, “Literatūras ceļveža” veidotāji, gluži loģiski, vēlamies, lai ar citiem piedāvājumiem – operām, virtuālajiem muzeju apmeklējumiem, grāmatu fragmentu lasījumiem – konkurētu arī interesantas grāmatas. Jo arī situācijā, kad, iespējams, nevaram fiziski piedāvāt tās saviem klientiem, varam lasīt paši, uzkrāt idejas, ieteikumus nākotnei. Nepateiksim neko jaunu – laba grāmata novērš domas, kaut uz brīdi ļauj nedomāt par saspringtām situācijām. Arī marta numurā iekļautas vairākas pozitīvas, labestīgas pieaugušajiem un bērniem adresētas grāmatas. Par šī brīža pasaules aktualitāti Nr. 1 dzirdam un runājam pārāk daudz, turklāt neziņa nomāc mūsu prātu un liek sajusties kā uz kraujas malas, kas arī saprotams.
Nevēloties atkārtot visiem jau zināmo, “Literatūras ceļveža” veidotāji vēlas uzsvērt tikai vienu atziņu – “šāda veida vīrusi vairāk iedarbojas uz mūsu smadzenēm nekā uz veselību”. Tādēļ mēģināsim tiem pretī likt citu metodi, kas ietekmē mūsu smadzeņu darbību. Lasīšanu. Tik vienkārši.
Atjaunotā Latvijas Bibliotēku portāla redakcija ir sagatavojusi februāra apkopojumu par portālā publicētajiem rakstiem.
Tajā atrodama rakstu sērija par lasīšanas paradumiem, lasītāju dzīvesstāstiem un grāmatu likteņiem Latvijas teritorijā no 13. līdz 21. gadsimtam, ziņas par atvērto saistīto datu kolekciju “Rainis un Aspazija” (RunA), atskats uz literatūrzinātnieku diskusiju par 2019. gadā izdoto oriģināl- un tulkoto daiļliteratūru, kā arī citas nozares speciālistiem noderīgas publikācijas.
Digitālās nedēļas un Eiropas Medijpratības nedēļas gaidās īpaši aktuāla ir ziņa par Zviedru institūta radītu mācību materiālu vidusskolēniem “Fake ≠ fact”, kura mērķis ir sekmēt jauniešu avotkritikas prasmes un kurš tagad ir pieejams arī latviešu valodā.
Sveiciens jaunajā “lasīšanas gadā” visiem, kuri priecājas par jaunām grāmatām – esam droši, ka grāmatmīļi mīt visos Latvijas reģionos un visās bibliotēkās! Ir taču tā, ka pēc tradicionālā janvāra ieskrējiena un atskaišu gatavošanas esam pelnījuši no jauna, vismaz periodiski, ienirt saistošu grāmatu pasaulē? Jaunu grāmatu birums divos mēnešos ir iespaidīgs, vienīgā problēma – ko no tā izvēlēties, jo katrā numurā varam iekļaut tikai nedaudz. Tomēr par spīti izvēles pārbagātībai “Literatūras ceļveža” veidotāji centušies, lai arī šī gada pirmais numurs saturiskajā aspektā būtu daudzveidīgs un jūsu uzmanības vērts.
Janvārī atskatījāmies uz mūsu izdevuma diviem pastāvēšanas gadiem; šo gadskārtu atzīmējām, izvērtējot attiecīgajā laikposmā paveikto. Atgriezeniskā saite allaž ir svarīga, jo jāzina, vai darbs nenorit tukšgaitā. Noticēt, ka “Literatūras ceļvedis” ir vajadzīgs un gaidīts Latvijas bibliotēkās, un saprast, kādā virzienā strādāt, lai tā saturs taptu vēl pilnvērtīgāks, mums palīdzējāt tieši jūs – bibliotekāri! Liels paldies ikvienam no 260 kolēģiem (pārsvarā no publiskajām un izglītības iestāžu bibliotēkām), kuri veltīja savu laiku un godprātīgi aizpildīja atbildes uz mūsu sagatavotajiem anketas jautājumiem! Paldies jums par labiem vārdiem, radošiem ieteikumiem un kritiskiem vērtējumiem. Daļu no jūsu rosinātā esam sākuši jau iedzīvināt, par pārējo – domāsim nākotnē.
“Literatūras ceļveža” 2019. gada noslēdzošais numurs sasniedz savus lasītājus Ziemassvētku gaidīšanas laikā. Vienlaikus tas ir arī rakstnieku un grāmatizdevēju ražīgākais periods, kad teju ik dienu dzirdam par jaunu grāmatu atvēršanas norisēm visā Latvijā, kad grāmatu tirgotāju plaukti ir pārpilni ar daudzveidīgas tematikas izdevumiem, priekšplānā liekot spīdīgākos un ar svētkiem tieši vai netieši saistītos. Decembris ir arī mēnesis, kad Latvijas vadošie literatūrzinātnieki tikušies LNB speciālistu organizētā gada noslēguma diskusijā, lai pārrunātu 2019. gada oriģinālliteratūras un tulkotās literatūras devumu, spilgtākos latviešu autoru izdevumus, kā arī dažādu žanru prognozējamo vietu mūsu valsts literatūras vēsturē.
Statistikas dati liecina, ka šobrīd mazajā Latvijā (ieskaitot vienas grāmatas izdevējus) reģistrēti pat 478 dažāda mēroga izdevēji! Spraigās diskusijas, kura LNB notika 13. decembrī, ierakstu publiskosim LNB “Youtube” kanālā jau 2020. gada sākumā, un par to tiks nosūtīta informācija uz nozares speciālistu vēstkopām. Mēģinot iztēloties, kā šajā pirmssvētku steigas pārņemtajā gaisotnē jūtas vairums Latvijas bibliotēku krājumu komplektēšanas speciālistu, pieļaujams, ka neviennozīmīgi. Iespēju, kā izvēlēties sev atbilstošāko un vajadzīgāko, joprojām netrūkst, un LNB speciālistu sagatavotais “Literatūras ceļvedis” ir tikai viens no daudzajiem grāmatu iegādes palīgrīkiem. Arī mūsu izvēle – ko iekļaut, bet no kā atteikties – nav vienkārša. Sastādot kārtējo – decembra – numuru, visvairāk paļāvāmies uz konkrēto ieteicēju personīgo intuīciju, par galveno grāmatu izvēles vadmotīvu vai atslēgas vārdu aicinot izmantot svētku priekšnojautas. Tā rezultātā piedāvājam grāmatu kopu, kuru nosacīti var iztēloties kā simbolisku bibliotēkas vai jebkuras citas Ziemassvētku svinēšanas vietas papildinājumu. Ar saturu, noskaņu, vēstījuma formu, izpildījumu...No mācību palīglīdzekļa līdz pavārgrāmatai, no nostalģijas līdz nelielam sarkasmam! Aicinām arī lasītājus ļauties svētku sajūtām ar brīnišķīgu lasīšanas ideju palīdzību kā vienu no dzīves svinēšanas veidiem!
Latvijas Nacionālā bibliotēka piedāvā apmeklēt Raiņa un Aspazijas daiļradei un dzīvei veltītās saistīto datu kolekcijas “RunA” pilnveidoto versiju, kas pieejama jaunā veidolā un sniedz plašākas iespējas objektu meklēšanā un saistīšanā. Ir izstrādāta "RunA" mobilā versija, kā arī kolekcijā pieejams jauns laika joslas rīks un interaktīva karte.
Kolekcija “Rainis un Aspazija” (RunA) atklāj abu dzejnieku atstātā mantojuma daudzveidību. Tā piedāvā jaunas, līdz šim Latvijā neizmantotas iespējas atmiņas institūciju un privātās kolekcijās uzkrātu bagātību atklāšanā un eksponēšanā tīmeklī savstarpēji saistītas informācijas veidā. Kolekcija ietver visu Raiņa un Aspazijas darbu pirmizdevumus ar mūsdienīgām anotācijām, kā arī citus teksta materiālus — nelielu sarakstes daļu ar zinātniskajiem komentāriem, arhīva dokumentus. Tajā skatāmas fotogrāfijas, plakāti; audio — runas, darbu fragmenti; video — kinohroniku fragmenti u.c. materiāli, parādot gan šo mantojuma objektu savstarpējo saistību, gan vēsturisko fonu un saistību ar ārējiem objektiem — personām, institūcijām, vietām, notikumiem. Raiņa un Aspazijas kolekcija iekļauj arī tādus mantojuma objektus, kas iepriekš nav bijuši publicēti, piemēram, materiālus par Raiņa studiju laiku Pēterburgas universitātē, līdz šim nepublicētas fotogrāfijas. Kolekcija radīta ar mērķi attīstīt to kā resursu humanitāro zinātņu pētniekiem un studentiem, kā arī visiem Raiņa un Aspazijas interesentiem Latvijā un ārpus tās.
30. oktobrī darbu sākusi Latvijas Bibliotēku portāla (www.biblioteka.lv) atjaunotā versija, kas veidota nolūkā palīdzēt nozares speciālistiem orientēties nozares tendencēs un sniegt padziļinātu informāciju par dažādiem bibliotekārā darba virzieniem. Jaunajā portāla versijā var lasīt gan ziņas un rakstus, gan iepazīties ar jaunāko profesionālo literatūru, kā arī atrast noderīgus semināru, konferenču un lekciju video ierakstus profesionālajai pilnveidei.
Par Latvijas Bibliotēku portāla saturu kā līdz šim atbild Latvijas Nacionālā bibliotēka, tehnisko uzturēšanu veic Kultūras informācijas sistēmu centrs. Jaunā portāla arhīvā atrodama arī iepriekšējā portāla versijā – pirmajā lapā un nozares informācijas lapā – publicētā informācija.
Portāla redakcija ir sagatavojusi apkopojumu par portāla pirmajā darbības mēnesī, novembrī, publicētajiem rakstiem. Tajā var lasīt par atziņām, kas gūtas, starptautiskā konferencē vērtējot programmas “Kultūras skolas soma” pirmā gada pieredzi. Tāpat izcelts raksts, kas analizē publisko bibliotēku darbības skaitliskos rādītājus mūsdienās un laikposmā starp 1927. un 1937. gadu. Vēl viens no izceltajiem rakstiem atgādina, ka 29. novembrī aprit 25 gadi, kopš publicēta IFLA/UNESCO Publisko bibliotēku manifesta atjaunotā versija, uzsverot manifesta nozīmi pagātnē un ieskicējot tā lomu šodienas un nākotnes informācijas sabiedrībā. Turklāt nozares speciālisti tiek aicināti pievērst uzmanību rakstam par Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aizvadīto semināru par akadēmisko godīgumu un ētiku augstākajā izglītībā. Vēl vienā rakstā tiek stāstīts par instrumentu kopu jeb matricu, kuru izstrādājis Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju Eiropas birojs, lai palīdzētu bibliotēkām darbā ar ilgtspējības attīstības mērķiem. Vēl vienā saistošā rakstā tiek piedāvāts salīdzinājums par skolu bibliotēku darba ikdienu Eiropā un Amerikā. Uzmanības vērts ir arī Baltijas mediju pētījums, kas īstenots 2018. un 2019. gadā un kurā analizētas tendences, būtiskākie jautājumi un finanšu rādītāji Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mediju tirgos, uzsverot, ka mediju darbību šobrīd lielā mērā nosaka cīņa par demokrātiju, auditoriju un naudu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) mājaslapā publicēts Bibliotēku attīstības centra, citu LNB speciālistu un sadarbības partneru kopīgi veidotā izdevuma “Literatūras ceļvedis” novembra numurs.
Strādājot ar novembrī saņemtajiem grāmatu ieteikumiem, kā allaž, nācās aizdomāties par sarakstā apkopoto (nejauši “sakritušo”) grāmatu tematiku. Un arī par to, vai mums kaut nedaudz izdodas virzīt mūsu potenciālā lasītāja intereses sev vēlamā virzienā. Un cik apzināti vai netīši to darām. Kaut ko vienu un konkrētu šoreiz ievadā izcelt grūti, jo novembra izlasē atkal esam apkopojuši plašu grāmatu spektru – gan no nozarēm, gan teju visiem iespējamiem daiļliteratūras žanriem. Un tomēr nevar nepieminēt mūsu īpašo un neatkārtojamo Noru Ikstenu – šoreiz LU Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentes mums iesaka iepazīties ar abiem autores pēdējā laika veikumiem “Mīlestība” un “Suņa dzīve”, šīs lieliskās grāmatas noteikti nedrīkst palaist garām! Un vēl – numurā ir iegadījušies veseli trīs detektīvromāni... Vai tā būtu tikai sakritība? Nedaudz papētot aktuālos Latvijas populārāko grāmattirgotāju topus, redzams, ka kriminālromāni pirmajā desmitniekā ir neiztrūkstoši. Vai mūsdienu lasītājam šajā informācijas pārpilnības laikmetā tik nepieciešama vēl papildus spriedze? Protams, lai izteiktu nopietnus un ticamus apgalvojumus par lasāmvielas tematikas izvēli, jāveic visaptverošs pētījums, uz to pagaidām nepretendējam. Un tomēr! Priecē, ka grāmatnīcās, atkarībā no konkrētā brīža politisko un vēsturisko pētījumu piedāvājuma, vienlīdz labi tiek pirkti arī dokumentālie un vēsturiskie romāni, mūsdienu publicistika, psiholoģija, bērnu grāmatas, pavārgrāmatas... tātad ar piedāvājumu visām gaumēm viss ir kārtībā!
