3. martā plkst. 15.00 Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) abonementā tiks atklāta Baibas Priedītes personālizstāde “ar Krāsām”. Tajā būs apskatāmi mākslinieces radītie akvareļi.
Baibas Priedītes akvareļgleznojumi galvenokārt ir bezpriekšmetiskas kompozīcijas, kurās, risinot krāsu laukumu izkārtojumu, tiek panākta daudzveidīga toņu nianšu un formu savstarpēja saspēle. Darbos apzināti netiek izmantota līnija, lai kaut ko akcentētu vai izceltu, tādā veidā saglabājot tikai un vienīgi glezniecisko izteiksmi. Baiba atzīst, ka lielu uzmanību pievērš detaļām, kas kā apzināti, tā nejauši ir veidotas drīzāk kā tehniskas dabas momenti, nevis priekšmeti vai tēli: “Detaļas manos gleznojumos nespēlē sižeta lomu bet ir kā satura elementi katrā darbā.” Raksturojot savu daiļradi, māksliniece atzīst: “Man svarīgs ir gan darba process – baudījums gleznojot, gan iznākums – piesaiste skatītājam, rosinot uz iedziļināšanos un iespēju ieraudzīt turpinājumu…”
27. februārī plkst. 18.30 Latgales Centrālās bibliotēkas pasākumu telpā notiks kārtējais dzejas konkurss “Dzejas slams”. Konkursā īpaši ir aicināti piedalīties jaunie dzejnieki un visi interesenti, kas nav vienaldzīgi pret dzeju.
Konkurss notiks trīs posmos, katrā tiks izvēlēti labākie autori. Katram dalībniekam tiks dotas 3 minūtes, kuru laikā varēs skaitīt neierobežotu skaitu dzejoļu. Vērtēts tiks ne tikai katra daiļdarba saturs, bet arī pasniegšanas forma. Katrs dalībnieks varēs brīvi izvēlēties uzstāšanās valodu. Žūrijas komisijā būs dzejas un aktiermākslas speciālisti. Ieeja pasākumā – bez maksas. Papildus informācija un pieteikšanās dalībai, rakstot uzdzejaslems@gmail.com
25. februārī plkst. 12.00 Latgales Centrālās bibliotēkas pasākumu telpā (3. stāvā) notiks seminārs “VID e-vide un e-pakalpojumu klāsts”, ko rīko Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
Seminārā aicināti piedalīties uzņēmēji, pašvaldību darbinieki, bibliotekāri, skolotāji un ikviens interesents, kuram aktuāls ir jautājums par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu, elektronisko algas nodokļu grāmatiņu un citām darbībām EDS, piemēram – lietotāju tiesību piešķiršana un rediģēšana, EDS maksājumu un dokumentu kalendārs, parādu un pārmaksu notifikācija, elektroniskā dokumentu iesniegšana u.c.
24. februārī plkst. 17.00 Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) pasākumu telpā notiks tikšanās ar Daugavpils mūziķi Jevgeņiju Hairulinu. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja iepazīsies ar mūziķa grāmatu «Записки бродячего музыканта», iesaistīties diskusijā un izbaudīt fantastisku saksofona spēli.
Jevgeņijs Hairulins absolvēja Daugavpils Pedagoģiskā institūta mūzikas un pedagoģijas fakultāti. Saksofona spēli apguva jaunība, dienējot armijā. Jevgeņijs uzskata, ka salīdzinājumā ar citiem mūzikas instrumentiem saksofona spēle pilnīgāk atklāj cilvēka dvēseles dabu.
Kopš 1995. gada Jevgeņijs Hairulins uzstājas kā ielu muzikants dažādās Eiropas valstīs. Mūziķa novērojumi un iespaidi ir aprakstīti grāmatā «Записки бродячего музыканта», kas izdota 2014. gadā.
Katru gadu 21. februārī pēc UNESCO iniciatīvas pasaulē atzīmē Starptautisko dzimtās valodas dienu. Tās mērķis ir uzsvērt valodu un kultūru daudzveidību, veicināt sabiedrības saliedētību, toleranci un starpkultūru dialogu.
Dzimtā valoda ir katra cilvēka un ikvienas kultūras pamats. Tā saglabā un iedzīvina unikālo, savdabīgo, kas piemīt katrai tautai un kopienai. Arī Latvija ir bagāta ar daudzām latviešu valodas izloksnēm un dažādām citu tautu koptām valodām.
Lai izprastu priekšteču atstāto valodas mantojumu, ir svarīgi pētīt un izzināt savas saknes, to unikālo un atšķirīgo, kas stiprina mūsu saikni ar dzimto vietu un piederību tai. Liela daļa liecību, kas raksturo krāšņo latviešu tautas valodas un kultūras bagātību, glabājas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (LFK).
Atzīmējot Starptautisko dzimtās valodas dienu, aicinām visas Latvijas izglītības iestādes no 2016. gada 19. februāra līdz 30. aprīlim iesaistīties akcijā „Valodas talka”, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu folkloristiem atšifrēt senos rokrakstus un piezīmes, starp kurām, iespējams, ir atrodams arī ģimenes, radu vai draugu lokā pierakstītais.
Lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstrādāta un kopš 2002.gada Latvijas Bibliotekāru biedrības īstenota programma, ko finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.Programmas mērķis ir dažādot un pilnveidot publisko bibliotēku iespējas darbā ar bērniem un jauniešiem un veicināt bibliotēkas pakalpojumu izmantošanu jauno lasītāju vidē, tādējādi ietekmējot grāmatniecības procesus un bibliotēku rīcībpolitiku valstī.
No 22. līdz 30. janvārim Latgales Centrālās bibliotēkas filiālēs notika lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija – 2015” noslēguma pasākumi, kuros tika aicināti piedalīties visi grāmatu lasīšanaseksperti.
Katru gadu šajos lasīšanas svētkos aktīvi piedalās ne tikai bērni un jaunieši, bet arī viņu vecāki. Īpašs prieks par to, ka bērni pirmsskolā un sākumskolas klasēs kļūst par grāmatu ekspertiem - vērtētājiem, un ar interesi turpina to darīt arī vecākajās klases un, protams, lasa grāmatas ārpus šīs programmas.
Ik gadu Daugavpils publiskajās bibliotēkās programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” piedalās vairāki simti dalībnieku. Šogad to skaits sasniedza 487.
9. februāris ir Vispasaules Drošāka interneta diena, kas Latvijā norisināsies jau trīspadsmito gadu. Šogad Drošāka interneta dienas tēma ir tāda pati kā pērn – „Kopā par labāku internetu!”. Tā aicina ikvienu būt pozitīvam internetā un veidot lietotājiem patīkamāku un drošāku interneta vidi. Daugavpils publiskajās bibliotēkās šīs dienas ietvaros no 8. līdz 12. februārim tiks organizēti izglītojoši pasākumi 5.–7. klašu skolēniem “Mobilo ierīču drošības pamati”.
Par mobilajām ierīcēm šobrīd uzskata tālruņus, planšetdatorus un citas pārnēsājamas ierīces ar interneta pieslēgumu. Pēc tajās atrodamo datu satura un tipa šīs ierīces var tikt pielīdzinātas personālajiem datoriem. Par nozīmīgu problēmu diemžēl ir kļuvusi nelegāla piekļuve mobilajām ierīcēm, tajās atrodamo datu zagšana un negodprātīga izmantošana. Tādēļ, laikam ritot, mobilo ierīču drošības jautājums kļūst aizvien aktuālāks.