2010

Meklēšana

Uz augšu

Aivars Broks

Pianists, mūzikas pedagogs, komponists

Dzīves gadi
1955

Biogrāfija
Dzimis 1955. gada 28. septembrī Daugavpilī ievērojamo Latgales diriģentu, pedagogu Staņislava Broka un Terēzes Brokas ģimenē. Tēvs Staņislavs (1928-1977), māte Terēze (dz. 1925), māsa Daina (dz. 1963). Audzis un izglītojies muzikālā vidē, kas veicināja bērna un pusaudža muzikālā talanta turpmāko veidošanos un attīstību. Pamata un vidējo izglītību ieguvis 1. Daugavpils latviešu vidusskolā (1962-1971).
Pēc tās absolvēšanas iestājies Daugavpils Mūzikas vidusskolas klavieru nodaļā pedagoga Nahmanoviča klasē, absolvējis 1975.g. ar kvalifikāciju pedagogs, koncertmeistars. Mācību laikā strādājis mūzikas skolā par koncertmeistaru. (1975-1980) mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Izpildītāju fakultātes klavieru nodaļā pedagogu Rafi Haradžanjana un Dainas Graubiņas vadībā. Studiju laikā strādājis konservatorijā par koncertmeistaru, (1979— 1980) Jelgavas Mūzikas vidusskolā par klavierspēles pedagogu. 1980.g. absolvējis LVK, ieguvis kvalifikāciju pedagogs, koncertmeistars. Karadienesta laikā bijis Baltijas kara apgabala štāba orķestra mūziķis — tenorists un pianists.
1982.g. pārcēlies uz dzimto Daugavpili, kur līdz 1993.g. strādājis mūzikas vidusskolā par klavierspēles pedagogu un koncertmeistaru, (1984-1992) — klavieru nodaļas vadītāju. (1993-1994) bijis Daugavpils Latviešu kultūras centra Profesionālā pūšamo instrumentu orķestra mākslinieks. (1994-1995) strādājis par pianistu Šveicē, "Hotel St. Gotthard" Cīrihē un "Hoteli de la Paix"  Ženēvā. Kopš 1995.gada ir Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors. Pilnveidojis profesionālās iemaņas un muzikālo izglītību: 1989.g. mēneša kursi Maskavas Gņesinu Kultūras institūtā Izpildītāju fakultātes klavieru specialitātē; (1992-1994) studijas Latvijas Mūzikas akadēmijā kompozīcijas nodaļā pie prof. Jura Karlsona.
Paralēli klavierspēles pedagoga un administratora darbam strādājis arī Daugavpils Mūzikas koledžas kamerorķestrī, būdams tā diriģents. Sākot ar 1997.g. sagatavotas un Latvijā atskaņotas vairākas programmas, tai skaitā 1998.g. februārī Mocarta mūzikas festivālā Rīgā, (1999-2002) piedalījies VII-X Starptautiskajos mūzikas festivālos Daugavpilī. Koncertmeistara gaitās sadarbojies gan ar instrumentālistiem, gan vokālistiem. Kopš 1997.g. kopā ar solisti-vokālisti Jeļenu Boreli sagatavotas un atskaņotas Latvijā vairākas koncertprogrammas VI, VIII, X Starptautiskajos mūzikas festivālos Daugavpilī 1998., 2000., 2002.g. Kā ansambļa mūziķis spēlējis klavieru trio, kvartetos, kvintetos, spēlējis arī kā solists.
Piedalījies vairākās profesionāli sabiedriskajās organizācijās: (1988-1991) Daugavpils Mūzikas vidusskolas arodkomitejas priekšsēdētājs; (1997-1999) Latvijas Mūzikas mācību iestāžu vadītāju asociācijas (LMMIVA) Domes loceklis; kopš 1991.g. Latvijas Klavierpedagogu asociācijas loceklis; kopš 1999.g. LMMIVA, kopš 2005.g. — Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas priekšsēdētāja vietnieks.
Precējies 1975.g. ar Lidiju Kuzņecovu (dz. 1955), meita Baiba (dz. 1981).
Darbi: Skaņdarbi balsij un klavierēm, bērnu korim krājumā "Ziemas pasaciņa", Musica Baltica (2001); latgaliešu tautasdziesmas "Zīdi, zīdi, rudzu vōrpa" apdare, dziedāta XXIII Vispārējos dziesmu svētkos, Musica Baltica (2005); 10 latviešu un latgaliešu tautas dziesmu apdares bērnu, sieviešu un jauktiem koriem; 5 oriģināldziesmas bērnu korim ar V. Plūdoņa, A. Rodes, A. Matvejāna dzeju; dziesmas jauktam korim "Svētais Tēvs Baltais"; dziesmas sieviešu korim "Meitene kaujlaukā"; 3 solodziesmas ar A. Skujiņas dzeju; "Chanson D'automne" ar P. Verlēna dzeju; kamersastāvam: estamps soprānam, stīgu kvartetam un zvaniņiem "Aicinājums ceļot" ar Š. Bodlēra dzeju. Skaņdarbi klavierēm: instrumentālas miniatūras 2 klavierēm "Pako", Musica Baltica (2005); 5 miniatūras, 2 mozaīkas, 4 dziedājumi u. c; variācijas par R. Paula tēmām vijolei un estrādes ansamblim; 8 estrādes dziesmas ar latviešu un krievu dzejnieku tekstiem; klasiķu skaņdarbu apdares: 5 V. A. Mocarta, 2 H. Persella dziesmas soprānam un kamerorķestrim, R. Šūmaņa "Sapņojums" kamerorķestrim, A. Šnitkes "Svīta senā stilā" flautai un kamerorķestrim. Tautas dziesmu un populāru melodiju apdares dažādiem kameransambļiem.
2011.gada decembrī piešķir Polijas Kultūras ministrijas diplomu par ieguldījumu poļu komponista Frederika Šopēna mūzikas popularizēšanā.
Vada Latvijas Mūzikas izglītības asociāciju un Daugavpils Kultūras atbalsta biedrību.

Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Piedalījās 2010.gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī kā svētku virsdiriģents, dziesmas autors.

Izmantotie avoti
Broks Aivars // Latgales kultūras darbinieki 1.- Rīga: Jumava, 2008. - 102.-105. lpp

Citi resursi
Lietaratūras saraksts par A. Broka darbību LCB e-katalogā
www.lmic.lv