1990

Meklēšana

Uz augšu

Pēteris Andrejs Baiža

Kultūras darbinieks, diriģents

Dzīves gadi
1937 - 2008

Biogrāfija
Dzimis 1937. gada 13. janvārī Cēsu apriņķa Liepas pagasta Jaunģērbēnos zemnieku ģimenē. Tēvs Jānis (1893-1959), zemnieks, spēlējis vijoli u. c. instrumentus, māte Karlīna (1897-1966), muzikāla, dziedājusi korī. Brālis Imants (1923-1981), vadījis lauku kapelu, spēlējis vijoli, mandolīnu, ģitāru; māsa Margrieta (dz. 1937), dziedājusi skolas un ciema jauktajā korī.
(1945-1952) mācījies Liepas pamatskolā, dziedājis skolotāja J. Actiņa vadītajā bērnu korī, mācījies klavieru un vijoles spēli, piedalījies dramatiskajā pulciņā un bijis aktīvs sportists. 1954.g. iestājies Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā Astrīdas Redbergas kordiriģēšanas klasē, fakultatīvi apguvis vijoles un trompetes spēli. Mācību laikā dziedājis diriģenta Arvīda Krastiņa vadītajā Cēsu Kultūras nama jauktajā korī, spēlējis simfoniskajā orķestrī (diriģents Kārlis Neilands), pūtēju orķestrī (diriģents Jānis Liepiņš) un Liepas ciema lauku kapelā. Aktīvi piedalījies daudzos koncertos, citos pasākumos un sarīkojumos. 1957.g. bijis Liepas ciema jauktā kora diriģents un vadījis vīru vokālo ansambli. 1958.g. absolvējis Cēsu mūzikas vidusskolu ar kvalifikāciju — kora diriģents un dziedāšanas skolotājs vispārizglītojošā skolā.
Sakarā ar Valsts sadales komisijas norīkojumu kopā ar ģimeni devies uz seno Latgales pilsētu Ludzu, lai pildītu mūzikas pedagoga un organizētāja misiju, kam veltījis visu savu radošā darba mūžu. 1958. g. augustā sācis strādāt par jaundibinātās Ludzas mūzikas skolas direktoru un teorētisko priekšmetu pedagogu. (1961-1964) sekoja obligātais karadienests padomju armijā, pēc kura atgriezies Ludzā un turpinājis pedagoga un direktora darbu mūzikas skolā. Uzsācis neklātienes studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā: (1964-1965) mūzikas pedagoģijas nodaļā, (1971-1972 un 1980-1984) Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrizglītības darba nodaļā. 1984.g. absolvējis LVK ar kvalifikāciju — Masu svētku uzvedumu režisors. No konservatorijas pedagogiem dziļāku ietekmi atstājuši rektors Imants Kokars, diriģēšanas pedagogs Pauls Kvelde, muzikologs Oļģerts Grāvītis, režisori Līvija Akurātere, Antonija Apele un Oļģerts Dunkers. (1967-1992) bijis Ludzas rajona kultūras nodaļas vadītājs, līdz 2001.g. — Ludzas rajona padomes Kultūras centra direktors. Apvienojot amatus, (1992-1999) Kultūras ministrijas galvenais valsts inspektors Ludzas rajonā. Kopš 2001.g. pensijā.
Paralēli mūzikas skolas pedagoga un pašvaldības administratīvajam darbam bijis aktīvs koru diriģents. 1958.g. nodibinājis un līdz 1965.g. vadījis pirmo Ludzas vīru kori, koncertējis Ludzā, Kārsavā, Balvos, Viļānos, Varakļānos, Višķos, piedalījies II Vīru koru salidojumā Dobelē (1969), XII un XIV Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā (1960, 1965). Pēc vairāku gadu pārtraukuma Ludzas vīru kora darbību atjaunojis 1983.g., iesaistot dziedātājus no apkārtējiem ciemiem. Koris 1984.g. piedalījies Latgales novada dziesmu svētkos Balvos, XIX-XXI Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā (1985-1993). Kopīgā radošā sadarbībā ar Viļānu vīru kori "Olūts" rīkoti koncerti, piedalīšanās dziesmu dienās Ludzā, Rēzeknē un Viļānos. Piedalījies Latgales novada 50 gadu atceres dziesmu svētkos Daugavpilī 1990.g., Balvos 1992.g. Sakarā ar ekonomisko apstākļu pasliktināšanos, dziedātāju skaita samazināšanos Ludzas vīru koris pēc 1993.g. izbeidza darbību. 1969.g. dibinājis Ludzas rajona skolotāju jaukto kori, kura vadīšanu pēc 1970.g. nodevis diriģentiem Uldim Balodim un Jāzepam Seņkam. 1969.g. noorganizējis skolotāju sieviešu kori, kas vēlāk pārtapa par Mērdzenes sieviešu kori "Austra". (1958-1980) spēlējis trompeti pūtēju orķestrī "Ludza", kura sastāvā piedalījies visos šī perioda dziesmu svētkos, salidojumos, konkursa skatēs. (1971-1993) dziedājis Ludzas Kultūras nama vīru vokālajā ansamblī, (1975-1990) spēlējis mandolīnu Ludzas Kultūras nama tautas instrumentu orķestrī.
Bijis Ludzas rajona koru virsdiriģents (1966-1977). Kā rajona kultūras dzīves vadītājs organizējis lielākos un nozīmīgākos svētkus un sarīkojumus, bijis galvenais svētku un uzvedumu režisors: Ludzas 800 gadu svinībās (1977), V Pūtēju orķestru salidojumā (1979), Latgales dziesmu svētkos Ludzā (1989), 17. Lauku sporta spēļu atklāšanā (1992). Piedalījies visu rajona dziesmu svētku organizēšanā (1960-2001), organizējis Ludzas rajona tautas mūzikas ansambļu veidošanu un darbību, piedalījies Baltic sarīkojumos, Rogovkas etnogrāfiskā ansambļa koncertturnejā Dānijā (1995). (1970-1985) bijis Ludzas rajona Kultūras Tautas universitātes rektors, (1970-1985) Latvijas Dabas biedrības Ludzas rajona nodaļas Pieminekļu sekcijas vadītājs, (1975-1985) Ludzas rajona sadzīves tradīciju komisijas priekšsēdētājs, (1970-1085) Ludzas rajona Kultūrizglītības biedrības lektors, dažu sasaukumu rajona padomes deputāts.
Miris 2008.gada 28.februārī, apbedīts Liepas kapsētā.
Apbalvojumi: Mākslinieciskās pašdarbības teicamnieks, Ludzas 800 gadu jubilejas medaļa; 10 Latvijas Republikas iestāžu un organizāciju, Latgales rajonu un pilsētu, Dobeles un Gulbenes rajonu Atzinības raksti.
Precējies (1957) ar Dzidru Kazaku (dz. 1935), mūzikas skolotāju. Dēls Dzintars (dz. 1961), mūziķis.

Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Piedalījās 1990.gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī kā virsdiriģents.

Izmantotie avoti
Baiža Pēteris Andrejs // Latgales kultūras darbinieki 1.- Rīga: Jumava, 2008.- 65. – 68. lpp.

Citi resursi
latgalesdati.du.lv