1990

Mekliešona

Iz augšu

Par Dzīsmu svātkim

I, kod 27.majā otkon dzīsma uzkuops
Stropu estradē, es ari te byušu ar sovu dvēseli, i jei raudzeis izslauceit myklumu nu daudzajim ocu puorim.
Bet dzīsme dzīduos spūdru dzīsmu - tautys breiveibys dzīsmi.
/Andrejs Eglītis/

1990.goda 26. i 27.majā Daugavpilī, Stropu estradē dzīdova kūri nu vysys Latvejis. Koč i vosorā beja gaidomi Vyspuorejī  latvīšu dzīsmu svātki, dzīduotuojim beja cīši svareigi atbraukt iz Latgolys dzīsmu svātkim, laisasītu pyrms 50 godim puorcierstū vīnuoteibys mozglu.

Tei ir jūceiga paruodeiba –  ituos viesturiskuos paralelis. Ari 1940.goda 16.junī visi svātku daleibnīki gaideja prezidenta Kārļa Ulmaņa uzastuošonūs, bet sagaideja tikai juo runu radiofonā. A kai 1990.godā? Ruodīs, vysa Latgola desmytu tyukstūšu bolsā skandieja: „Lyudzam prezidentu, lyudzam prezidentu!”. Itei šaļts beja patīsi viesturyska - Anatolija Gorbunova uzguojīns Stropu estradē. Tautys atmiņa saglobuos juo saceitūs vuordus. Jī beja myusu situacejis izviertiejums, kurā natryuka dramatisma, bet nabeja vītys izbaiļam.

Raimonds Pauls sovā apsveikumā svātku daleibnīkim izsaceja prīcu par breiveibys i vīnuoteibys svātkim, par dzīsmys i muzykys īdvasmojūšū spāku: „Dzīsmē pēc pīcdesmit godu Latgola otkon aplīcynoj vīnuoteibu sevī, sovu goreigū patstuoveibu i myuzeigū eseibu Latvejā. Lai asam vīnuoti skaneigajā dzīsmē Daugovys krostūs, Mežaparkā i saskaņeigā sadzeivuošonā svātkūs i ikdīnā vysā Latvejā!”

Daudzi vacī daugavpilīši atzyna, ka 1940. i 1990.goda dzīsmu svātkūs asūt bejs naz kas leidzeigs – naaprokstoms emocionals pacālums, eiforeja, tūmār, kai uzsvēre Daugavpiļs universitatis profesors, viesturnīks Henriks Soms, politiskuo puse i Latvejis okupacejis fakts natyka izcalti, par paguotni tika runuots mozuok, vairuok par nuokūtni.

9 Saeimys deputate, tūlaik Daugavpiļs izpyldkomitejis prīkssādātuoja vītneica Rita Strode stuosta, ka ideja reikuot svātkus guojuse nu dzīsmu svātku viersdirigentu, pyrmkuort jau nu Terezijas Brokas. Laiks tūreiz nabeja vīnkuoršs! Daugavpiļa varys grūži veļ jūprūjom beja Latvejis Komunistiskuos partejis pyrmuo sekretara Vladimira Žarkova rūkuos, izpildkomitejis prīkšsādātuojs beja LKP bīdrs Aleksejs Vidavskis, tūmār svātku sagatavuošonai šķieršly natyka likti.

Aicynuojumu pīsadaleit Latgolys dzīsmu svātkūs Daugavpilī paraksteja svātku viersdirigenti, tūreizejais kulturys ministrs Raimonds Pauls, literati, muokslinīki. Atsauceiba beja lelum leluo, jo kūri brauce na tikai dzīduot, bet ari atbalsteit Latvejys pilsātu, kurā latvīšu skaits tūlaik beja sarucs leidz 12% i kurā pi varys beja Interfronte. Pīsasaceja voi vysi Latvejis kūri. Nivīns nacarēja iz taidu atsauceibu, taču tys beja atkluots atbolsts Daugavpilij- mes asam ar jyusim i Daugavpili nivīnam naatdūsim! Itī dzīsmu svātki paruodeja Daugavpili kai pylntīseigu Latvejys pilsātu. Pilsātai tūlaik veļ nabeja sovys avīzis, deļ tam tyka veiduots svātkim velteits biletens „DaugavasVēstnesis”. Napaseņ beja atjaunuots Daugavpiļs teātris, kurā struodova Nauris un Dzintra Klētnieki. Dzintra Klētniece atsaguodoj: „Tūreiz Daugavpiļs teatrī nūtyka emocionali pīsuotynuots pasuokums- 1940.goda Latgolys dzīsmu svātku daļeibnīku sasatikšona.”

„Latgolys nūvoda dzīsmu svātki 1990.goda 26. i 27.majā beja naaizmierstama viesturis lopyspuse. Itī svātki myusu valsts atgyitū  breiveibu sovuos dzīsmuos tik vīnreizeji īskandēja tīši nedeļu pyrms XX Vyspuorejim latvīšu dzīsmu svātkim”, soka legendaruo Latgolys dzīsmu svātku viersvadeituoja Terezija Broka.

Svāku prīškvokorā nūtyka dīvkolpuojums un gareiguos muzykys koncerts.

Daugavpils Stropu estradē sasapuļcieja 172 kūri ar 7170 dzīduotupjim, 12 etnografiskī ansambli ar 180 daleibnīkim, 3 pyutieju orkestri ar 115 muzykantim. Latgolys dzīsmu svātku režeja tyka uztycāta Līgai Balodei.

Dzintra Klētniece atsaguodoj: „Mes, pulcens daugavpilīšu, tūreiz pavadejom draugus da pilsātys rūbežom un kuojom atsagrīzem pilsātys centrā. Ruodevuos, ka pretim braucūšūs autobusu viertine nikod nasabeigs. Jūs beja desmitim un symtim....Lukturu guns speiguļova, šoferi taurēja, dzīduotuoji dzīdova, muoja ar ūzulu un līpu zorim, tys tam naz kū sauce, smējēs i dzīdova, dzīdova, dzīdova. Ruodevuos, ka vysa Latveja 1990.goda maja dīnuos beja sabraukuse Daugavpilī...”

Bet varbyut tai ari beja?