1940

Meklēšana

Uz augšu

Kārlis Baumanis

Komponists

Dzīves gadi
1835 - 1905

Biogrāfija
Kārlis Baumanis ir dzimis 1835.gada 11.maijā Viļķenes pagastā Jākoba un Annes Baumaņu ģimenē kā sestais bērns. No 1848.g. līdz 1850.g. mācās Limbažu elementārskolā, bet no 1850.g. līdz 1852.g. Limbažu apriņķa skolā, kuru beidzis ar izcilām sekmēm zīmēšanā un mūzikā. Pēc draudzes skolas beigšanas mācās Cimzes skolotāju seminārā Valkā, kur apgūst vispārizglītojošos priekšmetus, speciālo pedagoģiju, svešvalodas, kora dziedāšanu, ērģeļu un vijoles spēli (1853 - 1856). 1856.gada vasarā Baumaņu Kārlis pabeidz semināru. 1858.gadā Baumaņu Kārlis dodas uz Pēterburgu un sāk strādāt par audzinātāju un kaligrāfijas skolotāju Annas baznīcas skolā. Baumaņu Kārļa intereses attīstījās divos virzienos - gan kā radošais darbs, gan arī pedagoģija. No 1858.gada strādā par skolotāju Pēterburgā, no 1860.g. līdz 1881.g. par vācu valodas pasniedzēju Reformātu skolā. 1865.gadā pasniedz  klavierspēles privātstundas pie Pēterburgas konservatorijas profesora F.Černija. 1871.gadā apgūst kompozīcijas mācības pie čehu mūziķa Voiceha Hlavača. Pēterburgā idejiski tuvi ir Krišjānis Valdemārs un Auseklis. 1862. gadā Pēterburgā izveidojās Latviešu lasāmā biedrība, kuras biedru vidū bija arī Baumaņu Kārlis.
1860.gadu beigās un 70.gadu sākumā radās Baumaņu Kārļa pirmās tautasdziesmu apdares. Jāņa Cimzes seminārā viņš bija iemācījies vācu mūzikas garā harmonizēt tautasdziesmas, savukārt Pēterburgā bija iespēja pētīt krievu komponistu darbu šajā nozarē. Baumaņu Kārlis sāk domāt par oriģināldziesmu sacerēšanu. Jau Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos tiek izpildītas trīs viņa komponētās dziesmas "Tēvijas dziesma", "Daugavas zvejnieku dziesma", "Dievs, svētī Latviju".
1874.gadā Pēterburgā tiek publicēts dziesmu krājums "Austra" un izdots dziesmu krājums "Līgo", kuru konfiscē un Daugavmalā sadedzina.
Kopā ar Ausekli Baumaņu Kārlis sakārtoja dziesmu krājumus "Dziesmu vītols" (1875 – 1877), kuros bija viņa komponētās dziesmas ar Ausekļa tekstiem ("Uz skolu", "Gaismas pils", "Trimpula", tautas dziesmu harmonizējumi u.c.). Otro Dziesmu svētku repertuārā skan "Trimpula", "Latviski lai atskan dziesmas" un "Mūsu Tēvs debesīs". Baumaņu Kārlis komponējis ar Ausekļa, Andreja Pumpura, Friča Brīvzemnieka un Jāņa Ruģēna tekstiem, kā arī izmantojis savus tekstus. 
1881.gadā viņu atbrīvo no skolotāja darba Reformātu skolā. 1882.gadā Baumaņu Kārlis apmetas Limbažos, aktīvi darbojas Limbažu kultūras dzīvē. Viņa redakcijā izdots "Īstais Baltijas kalendārs”, kur Baumaņu Kārlis publicējis arī savus sacerējumus. 1888.gadā Trešajos Dziesmu svētkos simfoniskais orķestris atskaņo "Dievs, svētī Latviju!", bet 1895.gadā Ceturtajos Dziesmu svētkos dziesmai "Dievs, svētī Latviju!" atvēlēts latviešu nacionālās himnas statuss.
Baumaņu Kārlis mirst 1905.gada 10.janvārī, apglabāts Limbažu kapsētā. 
Kārlis Baumanis atstājis gandrīz trīs simti vokālu kompozīciju un aranžējumu; tai skaitā ap 50 kordziesmām.

Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Himna „Dievs, svētī Latviju” ir izpildīta 1940.gada, 1990.gada, 2005.gada un 2010.gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī.

Izmantotie avoti
www.lmic.lv

Citi resursi
Literatūras saraksts par Kārļa Baumaņa darbību LCB e-katalogā
Kārļa Baumaņa darbu saraksts LCB e-katalogā