1940

Meklēšana

Uz augšu

Jānis Kalniņš

Komponists, dirigents, ērģelnieks, pedagogs

Dzīves gadi
1904 - 2000

Biogrāfija
Dzimis 1904.gada 3.novembrī Pērnavā (Igaunija).
Dzīves un darba vietas: no 1910. gada dzīvo Latvijā (Liepājā, Rīgā), I pasaules kara laikā - Tērbatā, 1920.g. - studijas Latvijas Konservatorijā (dziedāšanu, vēlāk klavieres, ērģeles, kompozīcijas teorijas klasē). LK absolventu diplomu neiegūst.
No 1923.g. līdz 1933.g. - Nacionālā Teātra muzikālās daļas vadītājs un diriģents. No 1933.g. līdz 1944.g. - Nacionālās Operas diriģents.
No 1948.g. - Kanādā, Fredriktonā (Fredericton, New Brunswick), kur strādā par ērģelnieku un pedagogu Ņubrunsvikas skolotāju koledžā.
No 1953.g. līdz 1968.g. - vada Fredriktonas simfonisko orķestri.
No 1981.g. - piešķirts Mount Allison universitātes goda doktora grāds.
2001. gada 26. jūlijā komponists pārbedīts dzimtenē:
Citi dati: tēvs - izcilais latviešu mūzikas klasiķis Alfrēds Kalniņš (1879 - 1951); māte Amanda (dzimusi Šāfa) - jaunībā dziedātāja.
Izglītība: Latvijas Konservatorija (prof. J. Vītols).
Pieredze: simfoniskā orķesta diriģents Toronto, Klīvlendas, Bostonas latviešu dziesmu svētkos.
J. Kalniņš, komponists un operu diriģents, guvis ievērību visupirms kā muzikāli dramatisks talants – ar 30. gados komponētām operām un baletiem. It īpaši sākot ar 40. gadiem radījis daudz simfoniskās mūzikas (5 simfonijas u.c.) un kamermūzikas, arī kantātes. Stila ievirze un attīstība visumā antiromantiska, ar noslieci uz klasicistiski objektīvu, konstruktīvi klaju izteiksmi. Studējis kompozīciju Latvijas konservatorijā (1920–1924), strādājis par diriģentu Nacionālajā teātrī (1923–1933) un Latvijas Nacionālajā operā (1933–1944). Pēc emigrācijas (1944) nonāk Lībekā, Vācijā, pēc tam (1949) Kanādā, kur 20 gadus strādā par mūzikas pasniedzēju Frederiktonas Skolotāju koledžā (Ņūbransvikā), vada simfoniskos orķestrus, vēlāk darbojas par ērģelnieku un kora diriģentu. Saņēmis Ņūbransvikas Mauntelisona universitātes mūzikas goda doktora grādu (1981) par nopelniem reģiona mūzikas dzīves veicināšanā.
Kalniņa 20. un 30. gadu kora mūzika stila ziņā pamazām novirzās no nacionālās klasikas visumā romantiskajiem paraugiem; folkloras apdarēs vairāk izsrādāta humora un dejiskuma sfēra, bet monumentālās dziesmās ar Jāņa Sudrabkalna tekstiem (1931–1932) autors iet latviešu kordziesmai principiāli jaunu ceļu neoklasicisma un priekšmetiska tēlojuma, smalka ilustratīvisma virzienā, kas dažkārt dēvēts par "jauno lietišķību" mūzikā.
Kalniņa kordarbu skaits nav liels (ap 60 darbu), taču to vidū ir visai izvērstas formas kompozīcijas – tiklab neoklasicisma, kā arī atsvaidzinātā romantiskās kora kantilēnas un gleznainības tradīcijā. Tautasdziesmu apdarēs Kalniņš izkopis pārsvarā dejiskuma, rotaļības un humora sfēru. Stila ziņā neierobežoti valda diatonisms, tā ietvaros mazinās konsonanses un disonanses pretstati – tāpat kā tautas mūzikā arī sekunda un to saturošas saskaņas tiek lietotas konsonanšu nozīmē.

Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Dziesmas izpildītas 1940.gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī.

Izmantotie avoti
www.lmic.lv