1940

Meklēšana

Uz augšu

Alfrēds Feils

Kordiriģents, mūzikas pedagogs, komponists

Dzīves gadi
1902 - 1942

Biogrāfija
Dzimis 1902. gada 29. maijā Rīgā pārtikušu inteliģentu ģimenē. Tēvs Kārlis bijis bankas direktors, avīzes "Kristīgais Vārds" izdevējs, vairāku namu īpašnieks, rosīgs sabiedriskais darbinieks. Māte Marta veicināja un stimulēja dēla un jaunāko meitu Ernas, Martas un Lilijas interesi par mākslu, mūziku un literatūru. 1914.g. ģimene devusies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur pārdzīvotas kara un revolūcijas radītās grūtības un posts.
1920.g. pēc atgriešanās Latvijā mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā, kur uzrādījis labas sekmes mācībās, aktīvi piedalījies skolas sabiedriskajā dzīvē, bijis skolēnu padomes priekšsēdētājs, organizējis dažādus sarīkojumus, uzstājies kā pianists koncertos. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas (1923) uzsācis studijas Latvijas Konservatorijā, apguvis ērģeļu spēli Paula Jozuusa klasē, mācījies mūzikas teoriju un kompozīciju pie prof. Jāzepa Vītola. Piedalījies koncertos kopā ar pazīstamiem māksliniekiem kā koncertmeistars, uzstājies kā ērģelnieks Rīgas un citu Latvijas pilsētu baznīcās: Kuldīgā, Ventspilī, Tukumā un Valdemārpilī. Patstāvīgi apguvis mūzikas klasikas mantojumu, mācījies vairākas svešvalodas. 1928.g. absolvējis Latvijas Konservatoriju ar brīvmākslinieka-ērģelnieka diplomu, devies vairākos ceļojumos pa Eiropu, papildinājis zināšanas par mūziku, apmeklējot koncertus, iepazinis daudzus pasaulslavenus māksliniekus.
Pēc Jāzepa Vītola ieteikuma 1930.g. uzsācis darba gaitas Daugavpilī, Latgales Tautas konservatorijā, kur mācījis mūzikas teoriju, ērģeļu spēli, mūzikas vēsturi un metodiku. Tā bija pirmā un vienīgā darba vieta līdz traģiskajam mūža galam. (1932-1941) bijis konservatorijas direktors, vienlaikus arī dziedāšanas skolotājs un kora diriģents Daugavpils 1. ģimnāzijā. Izmantojis jaunas progresīvas metodes vispārīgajā muzikālajā izglītošanā, ieviesis dziedāšanas stundās jaunu elementu — mūzikas klausīšanos. Uzņēmies arī Latviešu biedrības jauktā kora vadīšanu, ar kuru piedalījies 1938.g. IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā un 1940.g. Latgales novada dziesmu svētkos Daugavpilī. Sadarbībā ar kolēģi, simfoniskā orķestra diriģentu Teodoru Tomsonu organizējis sistemātiskus vokāli simfoniskās mūzikas koncertus Daugavpilī un citās Latgales pilsētās. Būdams LTK direktors, iedibinājis un nostiprinājis darba disciplīnu, saliedējis pedagogu saimi spējīgā un radošā kolektīvā, reizē bijis arī saprotošs un atsaucīgs pret visiem darbiniekiem. Ar radošu pieeju, neatlaidību, augstu pienākuma apziņu, cieņu pret labo un patieso veicis tiešos darba pienākumus, piedalījies sabiedriskajā dzīvē. Pie Latviešu biedrības nodibinājis Mūzikas mākslas attīstības fondu kā materiālo bāzi kora un orķestra darbībai. Kā viens no pirmajiem izvirzījis ideju par Latgales novada dziesmu svētku rīkošanu Daugavpilī 1940. gadā, aktīvi darbojies to sagatavošanas gaitā kā virsdiriģenta Teodora Reitera vietnieks un asistents, rīcības komitejas loceklis, programmas komisijas vadītājs. Līdztekus tiešajiem darbiem nodarbojies ar kompozīciju, rakstījis kora un solo dziesmas, orķestra skaņdarbus, publicējis vietējā presē mūzikas kritikas rakstus un recenzijas. Kvēlā Latgales patriota radošā darbība aprāvās pašā spēku pilnbriedā. 1941. gada 14. jūnijā, tāpat kā citi Daugavpils latviešu patrioti, kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu.
Latgales mūzikas kultūras attīstībā devis ievērojamu ieguldījumu kā mūzikas pedagogs, komponists, diriģents, publicists un sabiedriskais darbinieks.
Precējies ar Minnu Misiņu. Meitas: Amalda, Laimdota, dēls Jānis.
Miris 1942. gada 5. oktobrī gulaga nāves nometnē, kapa vieta nav zināma.
Darbi: 70 dziesmas jauktiem un vīru koriem ar K. Eliasa, A. Ķēniņa, V. Plūdoņa, J. Akuratera un paša dzeju, latviešu un latgaliešu tautas dziesmu apdares; krājums "Garīgās dziesmas", B. Dombrovska redakcija; Dziesma balsij klavieru pavadījumā ar V. Plūdoņa, R. Blaumaņa dzeju; simfoniskie skaņdarbi: "Melodija" vijolei ar orķestri, "Miniatūras", "Poēma", "Dziesma" korim, orķestrim; "Fantāzija par Latgales tautas dziesmu tēmām" pūtēju orķestrim; mūzikas publicistika: 80 kritiski raksti par Daugavpils dzīves norisēm; recenzijas par koncertiem, izrādēm Eiropas pilsētās; A. Borodina, N. Rimska-Korsakova, Dž. Verdi un I. Haidna skaņdarbu tekstu tulkojumi latviešu valodā.

Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Piedalījās 1940.gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī kā diriģents, dziesmas izpildītas 1940.gada un 2010.gada dziesmu svētkos.

Izmantotie avoti
Feils Alfrēds // Latgales kultūras darbinieki 1.- Rīga: Jumava, 2008.- 174. – 177. lpp.

Citi resursi
No T. Brokas arhīva









       Literatūras saraksts par Alfrēda Feila darbību LCB e-katalogā
       Alfrēda Feila darbu saraksts LCB e-katalogā