1940

Meklēšana

Uz augšu

Teodors Reiters

Diriģents

Dzīves gadi
1884 - 1956

Biogrāfija
Dzimis 1884. gada 23. martā Ļaudonā vietējās muižas mežsarga daudzbērnu ģimenē.
Mācījies Ļaudonas pagasta un pēc tam Ļaudonas draudzes skolā. Tur arī pirmie muzikālo dotību atraisījumi skolēnu kora diriģēšanā un Ļaudonas baznīcas ērģelnieka uzdevumu veikšanā. Pateicoties skolotāja Augusta Nesaules gādībai, iestāšanās un mācības Pleskavas skolotāju seminārā (1902 - 1906); palīgskolotāja darbs Ļaudonas draudzes skolā.
No 1907.gada līdz 1909.gadam -  studijas Pēterburgas konservatorijā: vijoles, vēlāk ērģeļu klasē.
Materiālo grūtību dēļ 1909./1910. mācību gadā Pēterburgā neatgriežas. Rosīgi darbojas Ļaudonas mūzikas dzīvē, strādā draudzes skolā. Vāc līdzekļus studijām.
1910. gadā atjauno mācības Pēterburgas konservatorijā, ir prof. Žaka Handšina ērģeļu klases audzēknis. Studē kompozīciju prof. Jāzepa Vītola klasē. Vasarās diriģē Ļaudonas vietējos korus.
1914. gadā absolvē prof. Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi. Turpina koncertdarbību Ļaudonā; papildinās Pēterburgas konservatorijas operas diriģēšanas klasē. Padziļina kordiriģenta iemaņas Jāzepa Vītola vadītajā Pēterburgas latviešu Dziedāšanas biedrības korī.
1916.gada 12. novembrī kopā ar savu profesoru diriģē latviešu mūzikas koncertu Maskavas Ķeizariskajā Lielajā teātrī. Tā ir jaunā mūziķa pirmā starptautiska mēroga uzstāšanās.
1917.gada pavasarī iegūst diriģenta diplomu Petrogradas (Sanktpēterburgas) konservatorijas prof. Nikolaja Čerepņina operas diriģentu klasē.
1918.gada augustā kopā ar jaunizveidoto "Latvju Operas" privāttrupu pārceļas uz Rīgu. Ir tās galvenais diriģents. Vada simfoniskos koncertus un operizrādes tagadējā Nacionālā Teātra telpās. 1919. gada 23. janvārī diriģē pirmo izrādi - latviešu valodā iestudēto Riharda Vāgnera "Klīstošo holandieti" - tagadējās Nacionālās Operas namā. Ir 1919. gada janvārī līdz maijam eksistējošās "Padomju Latvijas Operas" galvenais diriģents.
Ar 1919. gada 2. decembri Riharda Vāgnera "Tanheizera" izrādi atklāj Latvijas Nacionālās operas darbību. Teātrī strādā nepārtraukti līdz 1943./44. gada sezonas slēgšanai, laiku pa laikam veikdams gan galvenā diriģenta, gan arī LNO direktora pienākumus.
1920. gada 25. februārī nodibina Reitera Kori (RK), par kura māksliniecisko vadītāju un vienīgo diriģentu strādā līdz 1944. gada pavasarim. Šajā periodā sarīko sava kora vienpadsmit ārzemju koncertturnejas, izpelnoties tajās vislielākās atzinības kā sev, tā visai latviešu kora kultūrai.
Paralēli LNO un RK darbībai ir arī viens no vadošajiem simfonisko koncertu diriģentiem.
1922. gada vasarā, debitēdams pirmajos Latvijas jaunatnes dziesmu svētkos Rīgā, līdz pat 1943. gadam Teodors Reiters nemitīgi tiek aicināts par daudzu novadu dziesmu svētku virsdiriģentu. Kopā ar kolēģiem - latvju kora mākslas izcilībām - viņš ir VI (1926), VII (1931), VIII (1933) un IX (1938) Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents.
1944. gada oktobrī kopā ar dēlu Leonu Reiteru (1926 -1976) dodas trimdā uz Zviedriju. 1945. gada 22. maijā Stokholmā sākas otrā -Reitera (Zviedrijas) Kora darbība.
Teodors Reiters mirst 1956. 14. decembrī Stokholmā. Pārapbedīts Rīgā I Meža kapos 1964. 2. septembrī.

Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Piedalījās 1940.gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī kā virsdiriģents.

Izmantotie avoti
Teodora Reitera fonds. – Rīga: [Latvijas Nacionālā opera, 2000]. – 56 lpp.

Citi resursi
Literatūras saraksts par Teodora Reitera darbību LCB e-katalogā
www.music.lv