1940

Mekliešona

Iz augšu

Par Dzīsmu svātkim

„Lai itī svātki  izavārstu par taidu viesturisku nūtykumu, kurs
vīnoj vysus šuo nūvoda ļaudis lobim dorbim i cālim nūdūmim!”
/Jānis Svenne/

Kūru skaita pīaugums i jūs darbeibys aktiviziešonos 30-tūs godu beiguos vainogovuos ar pyrmajim vyspuorejim Latgalīšu nūvoda Dzīsmu svātkim 1940.goda 16.junī, kas beja jauns pakuopīns Latgolys kūru atteisteibys ītumā. Akteivys sabīdriskuos i kuļturys dzeivys ītekmē 1939.goda vydā nūbrīde dūma reikuot lelokūs Latgolys dzīsmu svātkys, kaidi nikod nav bejuši Austrumlatvejā. Eistineibā itei dūma izskanēja Daugavpiļa avīzis„Daugavas Vēstnesis” aicynuojumā („Daugavas Vēstnesis”Nr.136) Latgolys dirigentim i sabīdriskajim darbinīkim jimt daleibu dzīsmu svātku sagatavuošonys dorbūs. Itū īrūsmi atbalsteja Vaļsts prezidents Kārlis Ulmanis, snīdzūt materialū pabolstu dirigentu kursu reikuošonai, kai ari i citaižuok izruodūt sovu lobvieleibu i guodeibu. Juo vieliejums –  „Es ceru, ka svātkūs byus vīnuvīt vysa Latgola”, rūsynova svātku reikotuojus i daleibnīkus sekmeigam dorbam.

Latgolai atsavēre vīnreizeiga īspieja pasaruodeit deļ vysys Latvejis visā sovā kruošņumā. Koč i Eiropā jau brīde kara vātru muokuli, tys tūmār naspēja nūmuokt tū optymistiskū i cereibys pylnū nūskaņu, kas beja puorjēmuse vysus Latgolys nūstyurus. Dzīsmu svātku organizatoryskuo vierseiba beja Daugavpiļs pilsātys vacuokuo Andreja Švirksta (1897.-1955.) vadeituo reiceibys komiteja („Daugavas Vēstnesis” Nr.136), kuramā beja puorstuovātys vysys Latgolys  pilsātys i pogosti. Dreiži iz Daugavpili suoce īt pīteikumi ar apstyprynojumu pīsadaleit svātkūs. Pīsasaceja 300 kūru ar vairuok nakai 12 000 daleibnīku. Zeimeigi, ka lelajā daleibnīku pulkā vysvairuok dzīdotuoju beja nu aizsorgu kūrim, tim sekova draudžu i katūļu jaunuotnis kūri.

Zonalūs kūpmieginuojumu laikā itys skaits sasamozynova leidz napylnim 10 000, jo na vysi kūri varieja pylnvierteigi apgiut samārā gryutū i atbiļdeigū dzīsmu svātku repertuaru. Galeigais i realais svātku daleibnīku sastuovs izaveidova taids: 142 kūri ar 6850 dzīdotuojim nu Abrenis, Daugavpiļa, Ilyukstis, Ludzys i Rēzeknis apriņķu; 25 pyutieju orkestri ar 402 muzikantim,  nu Latgolys apriņķu; 66 kūri ar 3018 dzīdotuojim nu Reigys i cytu Latvejis nūvodu. Leidz ar tū kūpejais daleibnīku skaits beja 208 kūri ar 9869 dzīduotuojim i 29 pyutieju orkestri ar 475 muzykantim.

Svātku naskaitomūs sagatavuošonys dorbu vydā nūzeimeiguokais i apjūmeiguokais padarejums beja svātku estradis ceļtnīceiba (Daugavas Vēstnesis Nr.57) i laukuma īkuortuošona, kam beja izvālāta vīna nu šmukuokajom Daugavpiļa pīpilsātys vītom - Stropu mežs. Lelū vysys tautys svātku sagatavuošonys ītumu i jūs nūzeimi īvāruojamais Daugavpiļa muzykys darbinīks, dzīsmu svātku idejis autors i vīns nu aktivuokajim tuo organizātuojim, komponists i dirigents Alfrēds Feils raksturova tai: ”Daudzi, daudzi tyukstūši ir taidu, kas sovā lelā vīnpruoteibā i puordzeivojamuo laika nūpītneibā lelokū atvīglojumu i sirds mīru atrūn dorbā, kur tautys gors arvīn veļ var pīruodeit sovu nasatricynomū ticeibu nuokūtnei. Jī itymūs svātkūs dzīduos, jī dzīsmys klauseisīs”.

Nazcik interesantu faktu nu Dzīsmu svātku viesturis:

Lai kūru daleibnīkus disciplinātu, svātku birojs mieginuojumu apmekliešonu kontrolēja ar specialom veidlopom, kurys kotru mienesi īsyuteja dirigenti.

Mieginuojumi nūtyka 30 reizis 22 Latvejis vītuos. Piec dzīsmu svātku biroja apkūpuotajom ziņom, kotrs dzīduotuojs programys apgivei veļteja 80 dorba stundis.

Svātku birojs vysā Austrumlatvejā organizēja cymdu, zeču i autu gataveišonu deļ armejis rezervis kruojuma papyldynuošonys.

9.-16.junī Daugavpiļī nūtyka desmit visaidi pasuokumi, tymā skaitā izstuodis, Latvejā uzjimtūs filmu izruodis, pyutieju orkestru i kūru dzīsmu svātku īskanis koncerti i.c.

10.junī suocēs leluo Latgolys kulturys nedeļa, kuramā nūtyka muojamatnīcebys izstruoduojumu izstuode-tiergs, turysma nūdalis skate „Pazeisti dzimtū zemi!, bīdreibys „Saule” sīvīšu orūdškolys dorbu skate. Dubrovina parkā koncertēja garnizona okestri, dzeļzceļnīku klubā ruodeja filmu „Zvejnīka dāls”. Tyka atkluota Latgolys rakstnīceibys izstuode i divu Latgolys rakstnīku vokori, kurymūs pīsadaleja tuo laika īvārojamuokī literati. Svātkūs pīsadaleja ari Daugavpiļs teatris ar lobuokajim sezonys īstudiejumim: Valdesa i Zālītes lugu „Jūras vilki”, Lejiņa „Skabarga sirdī”, Riņķa dramu „Jaunaudze”.

Latgolys dzīsmu svātku muzikalū programu 15.junī īvadeja simfoniskōs muzykys orkestris Teodora Tomsona vierseibā. Sekoj dzīduotuoju tautys tierpu gūdolguošonys sareikuojums. Gūdolguošonys ceremoneju nūmaina solistu koncerts, skaņ golvonūkuort Latgolys tautys melodejis i originaldzīsmis.

Puorsaverūt svātku koncerta programu, varam secinuot, ka leidz ar kūru snīgumu, pyrmū reizi vysā latvīšu dzīsmu svātku viesturē tik lelum lelā skaitā i lobā kvalitatē pīsadaleja apvīnuotī pyutieju orkestri. Golvonū kūdulu itymā apvīnotajā orķestrī veidova treis profesionalī Latvejis armejis Daugavpiļa i Rēzeknis garnizonu i tikpat daudz aizsorgu štabu pyutieju orkestri. Teiši itys apstuoklis veicinova i stimulēja porejū Latgolys orķestru izaugsmi. Prasmeigūs viersdiriģentu vierseibā svātku koncertā izskanēja četri latvīšu komponistu skaņdorbi, nu jūs treis beja pyrmatskaņojumi.

Koncertu kuplynova 26 veiru kūri ar 1200 dzīduotuojim. Dziļu aizkustynuojuma izjiutu kai dzīduotuojūs tai ari klauseituojūs radeja A.Jurjāna kantatis „Tēvijai” izpiļdejums, kurā solo parteju dzīdova Daugavpiļa muokslineica Anna Skrūzmane. Nikod ogruok kantate nabeja skanējuse tik smeļdzeigai i skumai, i šūreiz itei melodeja uz klotasūšajim atstuoja dziļum dziļu īspaidu, jo klauseituoji jau nūjaute Latvejai tyvojošuos brīsmys nu Austrumim.

Svātku koncerta izskaņā ar dedzeigu aizrauteibu, sirds syltumu i dzīsmys mīlesteibu jauktūs kūru tyukstūšim bolsūs tyka skandātys septenis latgalīšu tautys dzīsmis.

Pyrmī Latgolys i vysys Latvejis liktineigī pyrmskara dzīsmu svātki suocēs i nūsaslēdze ar lyugšonu „Dīvs svietej Latveju”.

Pyrmūs Latgolys dzīsmu svātku kulturviesturiskū nūzeimi i ituo nūtykuma atbolsu nuokūtnē raksturova izcylais Latgolys dirigents Afrēds Feils: „Pyrmais Latgolys kūru saucieja bolss, kas guoja nu Latgolys zīmeļu i cauri svešys varys spaidim vysvālok aizsnīdza Daugavpili, šūbreid četru Latgolys apriņku, Ilyukstis, Jākubpiļa apriņķu, Reigys i cytu vaļsts nūvodu vīsu dzīduotuojim pīsadolūt nu šejīnis kai breivys, laimeigys tautys dālu i meitu dzīsmuots atbolss pēc 50 godu dūsīsatpakaļ. Jis viesteis, ka latvīšu dzīsmi Latgolā nivīns vairs naspēs apklusynuot”.

Latgolys dzīsmu svātki nūslādz deveņu latvīšu vispuorejūs Dzīsmu svātku lūku, kas beja pādejī plošuokī nūvodu dzīsmu svātki. Viesturiski jī nūslādz naatkareiguos Latvejis dzīsmu svātku tradiceju –  14.juņa naktī jau beja nūtykuši rūbežincidenti, pieški tyka atlykta ari vaļsts prezidenta K.Uļmaņa tīšuo pīsadalešona - juo svātku runu varēja dzierdēt tikai radiofona puorraidē. Kod kūri suoce ceļu da sātys, jau beja suokusēs Latvejis okupaceja. Lai cik tragiska ari nabyuty itei izskaņa, jei atguodynoj, ka latvīšu dzīsmis aizvīn bejušys saisteitys ar sovys zemis i tautys liktinim.