1940

Meklēšana

Uz augšu

Par Dziesmu svētkiem

„Lai šie svētki izvēršas par tādu vēsturisku notikumu, kas vieno visus šī novada ļaudis labiem darbiem un cēliem nodomiem!”
/Jānis Svenne/

Koru skaita nemitīgs pieaugums un to darbības aktivizēšanās 30-to gadu beigās vainagojās ar pirmajiem vispārējiem Latgales novada Dziesmu svētkiem 1940.gada 16.jūnijā, kas bija jauns pakāpiens Latgales koru attīstības gaitā. Aktīvās sabiedriskās un kultūras dzīves ietekmē 1939.gada vidū nobrieda doma rīkot lielākos Latgales dziesmu svētkus, kādi jebkad Austrumlatvijā notikuši. Konkrēti šī ideja izpaudās Daugavpils laikraksta „Daugavas Vēstnesis” aicinājumā Latgales diriģentiem un sabiedriskajiem darbiniekiem aktīvi iekļauties dziesmu svētku sagatavošanas darbā. Šo ierosmi atbalstīja arī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, sniedzot finansiālu palīdzību diriģentu kursu rīkošanai un visādi izrādot savu labvēlību un gādību. Viņa novēlējums – „Es ceru, ka svētkos būs kopā visa Latgale”, stimulēja rīkotājus un dalībniekus sekmīgam darbam.

Latgalei nu bija iespēja parādīties visā savā daiļumā. Kaut arī Eiropā jau savilkās kara negaisa mākoņi, tas tomēr nespēja nomākt to optimistisko un cerību pilno noskaņojumu, kas bija pārņēmis visus Latgales nostūrus. Dziesmu svētku organizatorisko vadību veica Daugavpils pilsētas vecākā Andreja Švirksta (1897-1955) vadītā rīcības komiteja, kurā bija pārstāvētas visas Latgales pilsētas un pagasti. Un tā drīz uz Daugavpili sāka plūst pieteikumi par vēlēšanos piedalīties Dziesmu svētkos no visām Latgales malām – pilsētām un pagastiem, kā arī no citiem Latvijas novadiem. Par koru lielo aktivitāti un vēlēšanos piedalīties šajos lielajos svētkos liecina tas, ka pieteikušos koru skaits bija lielāks par paredzēto un ieplānoto – 300 kori ar vairāk nekā 12000 dalībniekiem. Zīmīgi, ka lielajā dalībnieku pulkā visvairāk dziedātāju ir no aizsargu koriem, tiem seko draudžu  un katoļu jaunatnes kori.

Zonālo kopmēģinājumu laikā šis skaits samazinājās līdz nepilniem 10000, jo ne visi kori varēja pilnvērtīgi iemācīties plašo un samērā grūto un atbildīgo dziesmu svētku repertuāru. Galīgais un reālais svētku dalībnieku sastāvs izveidojās šāds: 142 kori ar 6850 dziedātājiem no Abrenes, Daugavpils, Ilūkstes, Ludzas un Rēzeknes apriņķa; 25 pūtēju orķestri ar 402 mūziķiem no Latgales apriņķiem; 66 kori ar 3018 dziedātājiem no Rīgas un citiem Latvijas novadiem. Līdz ar to kopējais dalībnieku skaits bija 208 kori ar 9869 dziedātājiem un 29 pūtēju orķestri ar 475 mūziķiem. Dziesmu svētku repertuāru gatavoja 192 diriģenti jaukto koru grupā, 26 diriģenti – vīru koru grupā.

Svētku sagatavošanas neskaitāmo darbu vidū nozīmīgākais un apjomīgākais bija – svētku estrādes celtniecība un laukuma iekārtošana, kam bija izvēlēta viena no skaistākajām Daugavpils piepilsētas vietām – Stropu mežs. Lielo visas tautas svētku veikto sagatavošanas gaitu un tās nozīmi ievērojamais Daugavpils mūzikas darbinieks, dziesmu svētku idejas autors un viens no aktīvākajiem to organizētājiem, komponists un diriģents Alfrēds Feils raksturoja šādi: „Daudz, daudzi tūkstoši ir tādu, kas savā lielā vienprātībā un pārdzīvojamā laika nopietnībā lielāko atvieglojumu un sirds mieru atrod darbā, kur tautas gars arvien vēl var pierādīt savu nesatricināmo ticību nākotnei. Tie šajos svētkos dziedās, tie dziesmas klausīsies”.

Daži interesanti fakti no Dziesmu svētku vēstures:

* Lai koru dalībniekus disciplinētu, svētku birojs mēģinājumu apmeklēšanu kontrolēja ar īpašām veidlapām, kuras ik mēnesi iesūtīja diriģenti.
* Mēginājumi notika 30 reizes 22 Latvijas vietās. Pēc dziesmu svētku biroja apkopotām ziņām, katrs dziedātājs programmas apguvei veltīja 80 darba stundas.
* Svētku birojs visā Austrumlatvijā organizēja cimdu, zeķu un autu gatavošanu armijas rezerves krājumu papildināšanai.
* 9.-16.jūnijā Daugavpilī notika desmit dažāda veida sarīkojumi, to skaitā izstādes, Latvijā uzņemto filmu izrādes, tauru orķestru un kordziesmu svētku ieskaņas koncerti u.c.

10. jūnijā sākās lielā Latgales kultūras nedēļa, kurā notika mājamatniecības izstrādājumu izstāde-tirgus, tūrisma nodaļas skate „Pazīsti dzimto zemi!”, biedrības „Saule” sieviešu arodskolas darbu skate. Dubrovina dārzā koncertēja garnizona orķestri, Dzelzceļnieku klubā rādīja filmu „Zvejnieka dēls”, tika atklāta Latgales rakstniecības izstāde un divi Latgales rakstnieku vakari, kuros piedalījās tā laika ievērojamākie literāti. Svētkos piedalījās arī Daugavpils teātris ar sezonas labākajiem iestudējumiem: R. Valdesa un E. Zālītes lugu „Jūras vilki”, J. Lejiņa „Skabarga sirdī”, K. Biņķa drāmu „Jaunaudze”.

Latgales dziesmu svētku muzikālo programmu 15. jūnijā ievadīja simfoniskās mūzikas koncerts, kurā piedalījās Daugavpils Latviešu biedrības simfoniskais orķestris Teodora Tomsona  vadībā. Sekoja dziedātāju tautas tērpu godalgošanas sarīkojums. Godalgošanas ceremoniju nomainīja solistu koncerts, kurā skanēja galvenokārt Latgales tautas melodijas un oriģināldziesmas.

Pārskatot svētku koncerta programmu, varam secināt, ka līdzi koru sniegumam, pirmo reizi visā latviešu dziesmu svētku vēsturē tik kuplā skaitā un labā kvalitātē piedalījās apvienotie pūtēju orķestri. VI un VII Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā piedalījās apvienotais karavīru pūtēju orķestris, toties Latgales Dziesmu svētkos no visa orķestru kopskaita lielākā daļa (trīs ceturtdaļas) bija civilo organizāciju un mācību iestāžu pūtēju orķestri. Galveno kodolu šajā apvienotajā orķestrī veidoja trīs profesionālie Latvijas armijas Daugavpils un  Rēzeknes garnizonu un tikpat daudz aizsargu štābu pūtēju orķestri, un tieši šis apstāklis veicināja un stimulēja pārējo Latgales pūtēju orķestru izaugsmi. Prasmīgo virsdiriģentu vadībā svētku koncertā izskanēja četri latviešu komponistu skaņdarbi, no tiem trīs pirmatskaņojumi: Ā.Ābeles „Latviešu zemnieku svētki”, A.Feila „Fantāzija par Latgales tautas melodijām”, J.Ivanova „Rāzna”. Var uzskatīt, ka Latgales Dziesmu svētkos pirmo reizi dziesmu svētku vēsturē piedalījās tik liels un labi sagatavots apvienotais pūtēju orķestris.

Koncertu kuplināja 26 vīru kori ar 1200 dziedātājiem, arī tie pirmo reizi ienāca latgaliešu rīkotajos dziesmu svētkos. Koncerta programmā līdzās tradicionālajām E.Dārziņa (1875-1910) , E.Vīgnera (1850-1933)            ddsdsdsdsdsddziesmām bija arī Jāņa Kalniņa (1904-2000) „Jūras spožums”  (K.Skalbes teksts) pirmatskaņojums. Jaukto koru kopdziedāšanā krāšņi un izjusti skanēja J.Vītola(1863-1948), J.Norviļa (1906-1994), E.Dārziņa pazīstamās dziesmas, no kurām svētku noskaņu un latviešu tautas vienotības ideju vislabāk radīja un izteica J.Norviļa „Dziesmu kalnā”. 1931. gada dziesmu svētkos Aglonā jaunais latgaliešu dzejnieks K.Plencinīks sajūsmā uzrakstīja šīs iedvesmas pilnās vārsmas, kurām vēlāk komponists J.Norvilis radīja tikpat skaistu mūziku:

Kas te kāpa kalnā, kam tik varens spēks!
Te dzied latvju brāļi, pienākums kam svēts:
Dziesmu kalnā visus vienot, Māras zemei godu nest!

Dziļu aizkustinājuma izjūtu kā dziedātājos, tā klausītājos radīja A.Jurjāna (1856-1922) kantātes „Tēvijai” atskaņojums, kurā solo partiju dziedāja Daugavpils māksliniece Anna Skrūzmane. Nekad agrāk kantāte nav skanējusi tik smeldzoši dziļa un skumju pilna, un šoreiz šī melodija klātesošajos radīja dziļu iespaidu, neaizmirstams palika solistes dziedājums – kā vismaigākā un dziļākā lūgšana pasargāt mūsu Tēvzemi, jo klausītāji jau nojauta Latvijai tuvojošās briesmas no Austrumiem.

Svētku koncerta izskaņā ar dedzīgu aizrautību, sirds siltumu un dziesmas mīlestību tika skandēta jauktā kora tūkstošu balsīs septiņas latgaliešu tautas dziesmas. Arī šajā koncerta daļā bija vairāki pirmatskaņojumi: Emīla Melngaiļa „Gaismeņa ausa”, Jēkaba Graubiņa „Eime, eime, mõsenis” un „Leigū!”, Alfrēda Feila „Kas maņ beja nadzeivōt”.

Pirmie Latgales un visas Latvijas liktenīgie pirmskara Dziesmu svētki sākās un noslēdzās ar lūgšanu „Dievs, svētī Latviju”.
Dati par svētku dalībnieku skaitu no visa novada pilsētām un pagastiem liecina, ka Latgales ļaudis tika iedvesmoti un stimulēti aktīvai, radošai darbībai. To apliecina arī vispārējā sabiedriskā rosība, lielais organizatoriskais vēriens, vietējo vadošo iestāžu un valdības atbalsts svētku gatavošanā un to norisē.

Visa lielā Latgales koru plūsma veidojās no trim galvenajiem avotiem:

* aizsargu organizācijām un armijas daļām;
* sabiedriskajām organizācijām, īpaši Katoļu Jaunatnes biedrības;
* dažādām mācību iestādēm – skolotāju institūtiem, ģimnāzijām, arodskolām u.c.

Tas pierāda, ka pareizi organizēta un virzīta valsts kultūrpolitika var īsā laika sprīdī veicināt Latgales novada koru kultūras attīstību un panākt tās strauju kāpumu arī turpmāk.

Pirmo Latgales dziesmu svētku kultūrvēsturisko nozīmi un šī notikuma atbalsi nākotnē raksturojis un pareģojis izcilais Latgales diriģents Alfrēds Feils: „Pirmo Latgales koru saucēja balss, kas nāca no Latgales ziemeļiem un cauri svešas varas spaidiem visvēlāk aizsniedza Daugavpili, tagad četru Latgales, Ilūkstes, Jēkabpils apriņķu, Rīgas un citu valsts novadu viesu dziedātājiem piedaloties, no šejienes kā brīvas, laimīgas tautas dēlu un meitu dziesmota atbalss pēc 50 gadiem dosies atpakaļ. Tā vēstīs, ka latviešu dziesmu Latgalē neviens vairs nespēs apklusināt ”.

Latgales dziesmu svētki vēsturiski noslēdza deviņu latviešu Vispārējo Dziesmu svētku loku, kas bija pēdējie plašākie novadu dziesmu svētki, jo 14. jūnija naktī jau bija notikuši robežincidenti. Pēkšņi tika atlikta arī valsts prezidenta K. Ulmaņa tieša piedalīšanās – viņa svētku runu varēja noklausīties tikai radiofona pārraidē. Kad kori devās atceļā, jau bija sākusies Latvijas okupācija. Lai cik traģiska arī nebūtu šī izskaņa, tā atgādina, ka latviešu dziesmas aizvien bijušas saistītas ar savas zemes un tautas likteņiem.

Avotu saraksts:

  1. Latgales mūzikas kultūra vakar un šodien : zin. rakstu krāj. / sast.: Ilma Grauzdiņa, Ēvalds Daugulis ; DU Mūzikas un mākslu fak. - Daugavpils : Saule, 2005. - 103 lpp. : il.
  2. Paukšte, Jānis. Latgales mūzikas kultūra / Jānis Paukšte. - Rēzekne : Latgales Kultūras centrs, 2002. - 171 lpp. : il.
  3. Rancāne, Anna. Liktenīgie dziesmu svētki / Anna Rancāne //Literatūra un Māksla. - Nr.20 (1990, 26.maijs), 1., 4.-5. lpp.
  4. Rancāne, Anna. Liktenīgie dziesmu svētki/ Anna Rancāne // Sestdiena. – (2010, 5.-11. jūnijs), 30.-35.lpp.