Interjers

Mārtiņa Lutera baznīca ar 480 sēdvietām ir Daugavpils lielākais dievnams. Baznīca savā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi sarežģītu un dramatisku vēsturi. Pirmo reizi tā sapostīta Pirmā pasaules kara laikā, Otrā pasaules kara sākumā – otru reizi, tad daļēji atjaunota, bet, 1944. gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties, cietusi trešo reizi. Baznīcas interjers vairākas reizes pilnībā iznīcināts un atkal atjaunots. Baznīcā nav saglabājies ne oriģinālais iekštelpu dekoratīvais krāsojums un iekārta, ne 20. gadsimta sākuma apdare.

Pirmsākumos baznīca bija veidota stilistiski viendabīga kā interjerā, tā eksterjerā. Dievnamā atradusies pieskaņota masīva ozolkoka iekārta – altāris un kancele, kā arī griestu un sienu metālkaluma lukturi. Līdz Otrajam pasaules karam baznīcas altāri rotāja Johana Lēberehta Eginka (1787-1867) glezna ”Kristus Ģetzemenes dārzā”, kura nav saglabājusies.

Divus gadus pēc iesvētīšanas - 1895. gada 30. jūlijā, baznīcā tika uzstādītas ērģeles, kuru iegādei iztērēti 6 000 rubļu. Tas bija Ludvigsburgā E.F.Valkera (£.F.Walcker &Co) firmā darināts instruments ar 21 reģistru. Ērģeles atradās īpaši izbūvētā luktā virs ieejas plašākajā dievnama jomā. Mūzikas instruments gāja bojā 1941. gadā.


Dievnama ērģeles. XX gs. sākums. Foto no dievnama arhīva

Zvanu tornī tika uzstādīts 1892. gadā Vestfālenē liets zvans ar uzrakstu: Gott hilft Gott Half Der Selbe Gott Wird Helfen. Singet dem Herrn und Lobet seinen Namen. Ps. 86,2. Ev.Luth. Kūrche zu Dūnaburg 1892. Geg. vom Bochumer Verein in Bochum. Vestfalen 1892.

1900. gadā Strasbūrā ticis pasūtīts torņa pulkstenis, kas draudzei izmaksājis 800 rubļus. Tas bija pirmais publiskais laikrādis Daugavpilī. Līdz mūsdienām pulkstenis nav saglabājies.

Pēc nostāstiem Pirmā pasaules kara laikā baznīcas interjers un iekārtas tikušas evakuētas uz Krievijas vidieni, un pēckara periodā draudzei nācies veltīt daudz pūļu un līdzekļu, lai atgūtu savas baznīcas interjera elementus.

1930. gada remonta laikā tika izkrāsotas baznīcas iekštelpas, paplašināta ērģeļu lukta, velves nostiprinātas ar enkuriem un ēkā ierīkota centrālapkure.

Mārtiņa Lutera baznīcas iekštelpu un interjera pilnveidošanas darbus pārtrauca Otrais pasaules karš. 1941. gadā, padomju armija atkāpjoties, aizdedzināja dievnamu : sadega baznīcas altāris, kancele, ērģeles, kā arī pārējās koka interjera daļas. 1942. gadā draudze uzsāka dievnama atjaunošanu, bet darbus pilnībā nepabeidza. Tika uzlikts draudzes telpas jumts, atjaunots tornis (īsāks), logos krāsainā stikla vietā ielikts parastais, uzbūvēts pagaidu altāris un kancele, izgatavoti jauni soli baznīcēniem.

1944. gada beigās, kamēr pusgadu draudzei nebija sava mācītāja, dievnama iekārta tika izdemolēta, visas interjera koka daļas - altāris, kancele, soli un grīda - nokurinātas.    

Pēc Otrā pasaules kara dievnams draudzei tika atsavināts, tajā tika iekārtotas noliktavas, vēlāk - boksa skola. Luterāņu draudze dievkalpojumiem bija spiesta izmantot pielāgotas telpas draudzes lūgšanu namā.


Altārglezna „Svētā ģimene”. ©LCB

Savu baznīcu draudze atguva 1993. gadā, un, lai to varētu izmantot sākotnējai funkcijai, tika uzsākti plaši remontdarbi. Līdzekļu trūkuma dēļ atjaunošanas darbi ievilkās uz daudziem gadiem. Remontdarbi notika par Daugavpils domes iedalītajiem un draudzes locekļu saziedotajiem līdzekļiem, kā arī lielu materiālu atbalstu sniedza Vācijas evaņģēliski luteriskā baznīca.

No padomju varas gados atsavinātās un izpostītās baznīcas draudzei izdevās saglabāt divas altārgleznas: „Svētā ģimene” un „Kristus augšāmcelšanās”. Glezna „Svētā ģimene” (150 x 71cm) kalpoja par altārgleznu, kad baznīca vēl nebija atjaunota un dievkalpojumi notika draudzes lūgšanu namā. Gleznu „Kristus augšāmcelšanās” (198 x 128 cm) Berķeneles luterāņu draudzes priekšnieka vietniece Elza Vītiņa par saviem līdzekļiem 1948. gadā iegādājās no gleznotāja Jēkaba Bīnes. Pēc Berķeneles baznīcas slēgšanas 1963. gadā „Kristus augšāmcelšanās” nonāca Daugavpils luterāņu draudzes īpašumā. Šī glezna bija sabojāta, tajā bija trīs lieli plīsumi. 2002. gadā par draudzes saziedotajiem līdzekļiem Rundāles pils muzeja restauratori atjaunoja abas Daugavpils luterāņu baznīcai piederošās altārgleznas.


J.Bīnes altārglezna „Kristus augšāmcelšanās”. ©LCB

Pēcpadomju periodā dievnams kārtējo reizi tika uzcelts no krāsmatām: izremontētas baznīcas iekštelpas un  kapela, uzstādīti baznīcēnu soli un altāris.

 
      Kapela. ©LCB                       Kapelas altāris. ©LCB

2005. gadā - draudzes 170.dzimšanas dienas svinību laikā, tika iesvētīts atjaunotais altāris.


Altāris. ©LCB

Jaunā, arhitektoniski izteiksmīgā, vertikāli trīsdaļīgā altāra retabla centrā atrodas J.Bīnes altārglezna ”Kristus augšāmcelšanās”. Retabla spārnus veido ažūra augstu smailloka arku kompozīcija. Glezna „Svētā ģimene” novietota pretī kancelei virs kristāmgalda. Altāra kroņluktura autors ir Vilnis Vincevičs. Ir atjaunotas arī balkona margas.

  
    Kancele.©LCB                            Kristāmgalds. ©LCB

Dievnama interjera projekta autore ir Rīgas māksliniece Maija Avota, kurai ir bagāta pieredze sakrālo interjeru veidošanā. Viņas ieceri īstenojuši Ogres Amatniecības vidusskolas meistari un kokapstrādes nodaļas audzēkņi, kas izgatavoja altāri ar altārgaldu, kanceli un baznīcas solus.


Otrā stāva balkoni ar balustrādēm. ©LCB

2003. gadā Daugavpils luterāņu draudzei par baznīcas un altārgleznu atjaunošanu tika piešķirta Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gada balva nominācijā „Valsts un sabiedrisko organizāciju ieguldījums”.

 
Atjaunotā dievnama iekštelpu kopskats. ©LCB

Avotu saraksts :

1. Daugavpils evaņģēliski luteriskā baznīca : [buklets]. - [Daugavpils] : PU „D.t.”, [199?]

2. Kaminska, Rūta. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā / Rūta Kaminska, Anita Bistere. - Rīga : Neputns, 2006. – 26.-31. lpp. : il. - Kopsav. angļu, krievu val. ISBN 9984729907.

Pieejams: http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307005118|article:DIVL295|issueType:B

3. Mašnovskis, Vitolds. Latvijas luterāņu baznīcas : vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra : enciklopēdija 4 sēj. / Vitolds Mašnovskis. - Rīga : DUE [SIA], 2005. – ISBN 9984198294. - 1.sēj.: A-G. – 266.-271. lpp.

4. Zilgalvis, Jānis. Neogotika Latvijas arhitektūrā / Jānis Zilgalvis ; Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība. - Rīga : Zinātne, 2005. – 240.-261. lpp. : il. - (Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi). ISBN 9984698262.

Pieejams: http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0309015889|article:DIVL1691|issueType:B

***

5. Bērzinš, Jānis. Par Daugavpils evaņģēliski luterisko baznīcu / Jānis Bērziņs // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - (1992, 18.jūn.), 2.lpp. : fotogr. - T.p. krievu val. laikr. "Латгалес лайкс".- (1992, 21.jūl.), 2.lpp. : fotogr.

6. Kilevica, Linda. Arhibīskaps iesvētīja luterāņu baznīcas jauno altāri  / Linda Kilevica // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - Nr.51 (2005, 5.jūl.), 3.lpp. - T.p. krievu val. laikr. "Латгалес лайкс" Nr.51 (2005, 5.jūl.), 2.lpp.

7. Kilevica, Linda. Luterāņu baznīcā atgriezušās restaurētās gleznas / Linda Kilevica // Latgales Laiks. – ISSN 1407-9208. – (2002, 10.dec.).

8. Kozlovskis, Einārs.  Atjaunots luterāņu dievnama altāris / Einārs Kozlovskis // Latvijas Avīze. - ISSN 1691-1229.- Nr.173 (2005, 30.jūn.), 9.lpp.

9. Trasune, Aina. Ogrēnieši atjauno Daugavpils baznīcu / Aina Trasune // Ogres Ziņas. – (2005, 30.jūl.).

10. Вессель, Людмила. Кирха отмечает юбилей / Людмила Вессель // Сейчас. - ISSN 1691-0044. - N 30 (1 авг. 2013), с.14 : фот.

11. Двинский, С. Под сводами лютеранского храма  / С.Двинский // Динабург Сегодня. - ISSN 1407-9879. - Nr.76 (7 окт. 2003), с.9.

12. Захарчук, Татьяна. Святыня лютеранского храма  / Татьяна Захарчук // Динабург сегодня. - ISSN 1407-9879. - N 46 (7 июля 2005), с.7.

13. Капаре,Л. Подарок к юбилею  / Л.Капаре // Динабург сегодня. - ISSN 1407-9879. - N 38 (20 мая 2004), с.2.

14. Лиепа, Анита. Легко разрушить, трудно восстановить / Анита Лиепа // Латгалес Лайкс. - (10 авг. 1994), c.2.

15. Рудой, Владимир. Гранитная ограда для кирхи / Владимир Рудой //Динабург. – (14 нояб. 2002), с.4.