LCB piedāvā mūsu novadnieces, rakstnieces un žurnālistes Anitas Liepas autobiogrāfisko grāmatu „Dāvana jeb Flensburgas noskaņas” - Jaunumi - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Jaunumu arhīvs
Darba laiks
Kontakti
Jaunās grāmatas
Lietotāju apmācība
Bibliotekārās stundas
Jautā bibliotēkai
Iepirkumi
Bibliotekāriem



Tuvākie notikumi
2019-04-23
23.04.-27.04. LCB un filiālēs Bibliotēku nedēļa
2019-05-02
plkst. 16.00 LCB Daiļliteratūras sektorā Ingūnas Levšas personālizstādes “Miniatūras” atklāšana
2019-05-02
plkst. 15.00 LCB Periodikas sektorā BJC “Jaunība” mezglošanas pulciņa 30 gadu jubilejas izstādes "Dabas un dvēseles saikne" atklāšana
2019-05-03
plkst. 13.00 LCB Nozaru literatūras sektorā 4. maija svētku izstādes “Baltā galdauta stāsti” atklāšana


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Jaunumi

LCB piedāvā mūsu novadnieces, rakstnieces un žurnālistes Anitas Liepas autobiogrāfisko grāmatu „Dāvana jeb Flensburgas noskaņas”

 28.02.2014 
LCB piedāvā mūsu novadnieces, rakstnieces un žurnālistes  Anitas Liepas autobiogrāfisko grāmatu „Dāvana jeb Flensburgas noskaņas”

1944. g. oktobrī sakarā ar mātes darba vietas evakuāciju Anita Liepa nokļuva Vācijā. Tā gada novembrī viņa pieredzēja lielo Hamburgas priekšpilsētas Harburgas bombardēšanu, tāpēc kopā ar māti nācās bēgt uz skaisto pilsētu Flensburgu. Viņas apmetās latviešu un igauņu bēgļu nometnē līdz Vācijas kapitulācijai un abas strādāja par sanitārēm rezerves lazaretē „Zollschule”.

Intervijā Latgales Laika redaktorei rakstniece Anita Liepa atzīstas, ka viņa jau kopš bērnības ir vienaldzīga pret dāvanām: „[..] vēlos tikai un vienīgi ziedus. [..] neko citu neņemšu pretim. Tajā reizē saņēmu abām rokām aptveramu ziedu klēpi un jutos laimīga.” Redaktori nepārliecina šis stāsts, tāpēc vēl un vēlreiz tiek jautāts, vai patiešām nav nekādu vēlmju, sapņu, ko piepildīt. Ir! Anita Liepa saka: „[..] cik ļoti vēlos būt pilsētā starp divām jūrām, no kuras savulaik tik karsti gribēju tikt prom. Tagad būtu laimīga to atkal redzēt. Vismaz vienu dienu, vismaz dažas stundas. [..] Lai beidzot noskaidrotu tumšo kāpņu atrašanās vietu, zīmēšu dažādus kāpņu telpas plānojuma variantus un meklēšu iespēju kaut vai uz stundu nokļūt Flensburgā. Zvanīšu draugiem, rakstīšu skolasbiedriem, tiem, kas Anglijā, kas Amerikā, aicināšu satikties Flensburgā. Veltīgas pūles. Kāds atbildēs ar pretjautājumu: "Kādēļ tev jāzina, kur ir tās kāpnes?" Nespēšu paskaidrot, tikai zinu, ka man noteikti, katrā ziņā tās vēlreiz jāredz un vēlreiz jāizstaigā visas celles, lai kāda ekspozīcija tur izvietota.”
Māte negribēja atgriezties Latvijā, baidījās, bet Anita Liepa pierunāja. „Pie baznīcas durvīm mazs velniņš iekniebj man rokā un, vējam uzpūšot, izsmējīgi pačukst: „Ak, nu tu šo pilsētu dēvē par savu! Tev laikam piemirsies, kā toreiz – četrdesmit septītajā – tu no tās aiztinies. Kālab tad pēcāk rāvies atpakaļ?” Kaitinoši smīkņādams, viņš parāda man mēli. Tiesa, rāvos jau gan. Lai paciemotos, nevis iestrēgtu uz dzīvi, es domās strīdos mēles rādītājam pretim un ar knipi aizlidinu mēteļa piedurknes atlokam pieķērušos sakaltušu žagariņu.” (A. Liepa)

Cienījamie pilsētas un novada iedzīvotāji! Grāmata ir pieejama Latgales Centrālajā bibliotēkā un filiālēs. Meklējiet informāciju e-katalogā www.lcb.lv.

Informāciju sagatavoja:
LCB KAN galvenā bibliotekāre Iveta Kadiķe
tālr.: 65476342, e-pasts: iveta.kadike@lcb.lv

 
@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019