Mākslas izstādes - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Pamatpakalpojumi
Maksas pakalpojumi
ESIP
Aktualitātes Noderīgas saites



Tuvākie notikumi


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Pakalpojumi » Pamatpakalpojumi » Mākslas izstādes
«« « 1 2 3 4 5  » »»

Bibliotēka aicina ielūkoties dzīvnieku dvēselē

Bibliotēka aicina ielūkoties dzīvnieku dvēselē

Līdz 30. septembrim Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) notiks zooloģiskā dārza “JuRita mini ZOO” iemītnieku fotoizstādes “Dzīvniekiem ir dvēsele” atklāšana. Savu skatījumu uz dzīvnieku pasauli piedāvā fotogrāfe, animāliste un zoodārza saimniece Rita Kočmarjova.

Mini zoodārzs “JuRita mini ZOO” Daugavpils novada Naujenes pagastā tika atvērts 2018. gada jūnijā un uzreiz kļuva par iemīļotu vietu, kur pavadīt laiku kopā ar ģimeni un draugiem, baudot dabu un iepazīstot dažnedažādus eksotiskus dzīvniekus. Šobrīd mini zooloģiskajā dārzā ir apskatāmi vairāk nekā 100 dzīvnieku: alpakas, lamas, valabiji (ķenguri), kamielis, zebu šķirnes govis, dambrieži, ēzeļi, pundurkazas, Valē melnkakla kazas, franču punduraitas, Latvijā retās Kerry Hill šķirnes aitas, skotu un Apalūzas poniji, zirgi, dažādu šķirnu truši, kā arī citi dzīvnieki un putni.

Fotogrāfiju autore Rita Kočmarjova atzīmē, ka šī izstāde ir tapusi, apvienojot mīlestību pret dzīvniekiem un aizraušanos ar fotografēšanu. Jau bērnībā viņa no visas sirds mīlēja dzīvniekus. Pirmie fotogrāfiju modeļi bija zirgi un suņi, taču pamazām to loks kļuva plašāks, līdz pievienojās arī ķenguri un kamieļi. Šobrīd Rita pat nevar iedomāties savu dzīvi bez fotografēšanas, un nav svarīgi – tālrunis vai kamera, galvenais, lai tie vienmēr būtu pa rokai.

Runājot par dzīvnieku fotogrāfa darba īpatnībām, Rita Kočmarjova uzsver: “Katram dzīvniekam piemīt kaut kas īpašs un unikāls, viņiem gluži kā cilvēkiem var mainīties noskaņojums, un dzīvnieku fotogrāfam ir jāprot to notvert, atainot un izcelt fotogrāfijā. Fotosesijas reti mēdz būt garlaicīgas, jo jāpaspēj gan izvairīties no auļojoša zirga, gan paglābt objektīvu no neapmierinātas lamas spļāvieniem.”

 

Bibliotēkā skatāma fotoizstāde “Tētis Zviedrijā. Tētis Latvijā”

Bibliotēkā skatāma fotoizstāde “Tētis Zviedrijā. Tētis Latvijā”

Līdz 15. oktobrim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma fotoizstāde par mūsdienu vīriešiem “Tētis Zviedrijā. Tētis Latvijā”. Izstāde tiek piedāvāta sadarbībā ar Zviedrijas Karalistes vēstniecību Latvijā.

Fotoizstādi veido divas daļas. Sākotnēji zviedru fotomākslinieks Johans Bēvmans (Johan Bävman) izveidoja fotoizstādi “Swedish Dads” (Zviedru tēti), kur portretēti vīrieši, kas izmantojuši bērna kopšanas atvaļinājumu vismaz sešus mēnešus. Fotogrāfa mērķis bija izpētīt, kas tieši mudināja šos tēvus palikt mājās ar bērniem ilgāk nekā to dara vairums tēvu visā pasaulē, kāda bijusi šī pieredze un ko tā ir devusi. Jāatzīmē, ka 1974. gadā Zviedrija kā pirmā valsts pasaulē aizstāja maternitātes atvaļinājumu ar vecāku atvaļinājumu. Tagad, pēc 45 gadiem, tēvi izmanto vidēji 29% no vecāku atvaļinājuma dienām. Tiek lēsts, ka, līdzšinējai tendencei saglabājoties, vienlīdzība vecāku atvaļinājuma izmantošanā Zviedrijā varētu tikt sasniegta 2030. gadu vidū.

Latviešu fotogrāfi Anda Krauze un Māris Lazdāns papildināja izstādi ar 25 Latvijas tēvu portretiem – Zviedrijas vēstniecības rīkotā konkursa “Tētis Latvijā” uzvarētājiem. Katrai fotogrāfijai pievienots arī neliels apraksts, kas atklāj vīrieša skatījumu uz tēva lomu ģimenē un stāsta par viņa centieniem veidot īpašu saikni ar bērniem.

 

Bibliotēkā ienāk Pepija Garzeķe

Bibliotēkā ienāk Pepija Garzeķe

Sākot no 2. septembra, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centrā (Rīgas ielā 22a, 1. stāvā, ieeja no Ģimnāzijas ielas) ir pieejama interaktīva izstāde “Sveicam Pepiju!”. Tā veidota par godu zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes radītā literārā tēla Pepijas Garzeķes 75 gadu jubilejai. Izstāde tiek piedāvāta ar Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā un Zviedru institūta atbalstu.

Grāmata par Pepiju Garzeķi pirmo reizi iznāca tieši pirms 1945. gada Ziemassvētkiem. Bija pagājuši tikai daži mēneši kopš Otrā pasaules kara beigām. Rakstniece Astrida Lindgrēne iepazīstināja pasauli ar bezbailīgu, laimīgu un ārkārtīgi stipru meiteni burkānkrāsas matiem, kura virtuvē turēja zirgu, uz pleca – pērtiķi un kurai bija liela soma, pilna ar zelta monētām. Pepija iemiesoja brīvību un neatkarību, pieaugušie viņai nebija vajadzīgi. Lappusi pēc lappuses drosmīgā meitene īstenoja bērnu neprātīgākos sapņus par iespēju pašiem būt lēmējiem un noteicējiem. Šobrīd, pēc 75 gadiem, Pepijas tēls joprojām ir aktuāls un mīlēts. Grāmatas par viņas piedzīvojumiem ir tulkotas 76 valodās, un visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 60 miljonu grāmatu.

Svinot Pepijas Garzeķes jubileju, Latgales Centrālā bibliotēka īsteno projektu “Sveicam Pepiju!”, ko atbalsta Zviedrijas Karalistes vēstniecība Latvijā un Zviedru institūts.  Viena no galvenajām projekta aktivitātēm ir interaktīva izstāde, kas ļauj iepazīt Pepijas ceļu pie lasītājiem un uzzināt, kā aizsākās šobrīd pasaulslavenās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes literārās gaitas. Mazajiem izstādes apmeklētājiem ir pieejams omulīgs Pepijas rotaļu stūrītis, kur var spēlēt spēles, lasīt grāmatas vai vienkārši atpūsties uz košajiem spilveniem.

 

Bibliotēkā skatāma Žannas Vērdiņas personālizstāde “Nākotnes transformācija”

Bibliotēkā skatāma Žannas Vērdiņas personālizstāde “Nākotnes transformācija”

Līdz 29. augustam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Žannas Vērdiņas glezniecības personālizstāde “Nākotnes transformācija”.

Jaunā māksliniece Žanna Vērdiņa glezno abstraktā ekspresionisma manierē, pamatā jauktā tehnikā. Daiļradē nav radusi pie “sistēmas” un nevēlas dzirdēt par robežām. Viņas izpratnē daiļrade ir brīvība, un katram tā ir sava. Izstādē “Nākotnes transformācija” Žanna reflektē par pārmaiņu jēdzienu:

“Cilvēka attiecībās ar pasauli notiek nemitīga transformācija. Mainās it viss, kas ir mums apkārt, lai nekad vairs nebūtu tā, kā agrāk. Būtiska ir arī cilvēka personības transformācija. Personībai ir nemitīgi jāattīstās un jāmainās, lai labāk pielāgotos jauniem, arvien sarežģītākiem apstākļiem un uzdevumiem, ko liek priekšā dzīve. Pārmaiņas ir labākais, kas ar mums var notikt! Ja esam atvērti pārmaiņām, gatavi pārskatīt attieksmi pret sevi un apkārtējiem, mainās mūsu pasaules redzējums, notiek savu kļūdu atzīšana, un mēs varam kļūt par jaunu, labāku sevis versiju. Ar šo izstādi vēlos pievērst uzmanību pārmaiņu jēdzienam un ar to saistītajiem izaicinājumiem, kā arī aicināt ieskatīties sevī un izvērtēt savu atvērtību jaunajam, citādajam, neierastajam.”

Žanna Vērdiņa dzīvo un strādā Daugavpilī. Pirmie soļi pretim mākslai sperti Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolā “Saules skola”. Tad sekoja studijas Daugavpils Universitātē, kur pēc bakalaura studijām absolvēta arī maģistra studiju programma “Māksla”. Drīz pēc studiju beigām Žanna atgriezās universitātē kā docētāja. Šobrīd pasniedz gleznošanu mākslas maģistrantiem, kā arī vizuālo mākslu, kompozīciju un mākslas teoriju citu programmu studējošajiem. Izstādēs piedalās kopš 2017. gada. Līdz šim piedalījusies astoņās grupas izstādēs Latvijā un Lietuvā, tostarp Daugavpils Marka Rotko mākslas centra rīkotajās Latgales reģiona mākslinieku darbu konkursa izstādēs. 2019. gadā aizvadīta arī pirmā personālizstāde.

 

Pāvela Ostapceva Latgales zelta druvas bibliotēkā

Pāvela Ostapceva Latgales zelta druvas bibliotēkā

Līdz 28. augustam Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Rēzeknes mākslinieka Pāvela Ostapceva glezniecības izstāde “Latgales zelta druvas”. Ekspozīcijā iekļautas 12 eļļas gleznas, pārsvarā ainavas.

Mākslinieks, grafiķis un gleznotājs Pāvels Ostapcevs ir dzimis Rēzeknē, kur aizvadījis arī skolas gadus. 1975.-1978. g. Pāvels studē K. Savicka Penzas Mākslas skolā (Krievija), pēc tam atkal atgriežas dzimtajā Rēzeknē. No 1984. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. P. Ostapcevs regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs (Krievijā, Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Gruzijā). Mākslinieka darbi iekļauti albuma-kataloga “International Contemporary Artists” 5. sējumā (2013. g.) un 10. sējumā (2015. g.), kas izdoti Ņujorkā, ASV, kā arī angļu mākslas žurnāla “Hidden Treasure Art Magazine” izdotajā gada grāmatā (2014. g.).

Pāvels Ostapcevs uzsver, ka “mākslinieks vienmēr ir pirmatklājējs, jo neviens ne pirms, ne arī pēc viņa nespēs aplūkot notiekošo tādā veidā vai redzējumā, kā to ir darījis viņš. Krāsas ir veids, kā iepazīt un izzināt sevi, pļavu, debesis, jūs un tos, kas atnāks pēcāk.”

 

Bibliotēkā skatāma fotoizstāde “Par zaļu pat vēl zaļāks…”

Bibliotēkā skatāma fotoizstāde “Par zaļu pat vēl zaļāks…”

Līdz 30. jūlijam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Daugavpils fotostudijas “Ezerzeme-F” izstāde “Par zaļu pat vēl zaļāks…”.

Zaļās krāsas primārā nozīme visā pasaulē ir līdzīga – tā apzīmē dabu un ekoloģiju. Tāpat dažādās kultūrās zaļā krāsa simbolizē mieru, drošību, iedvesmu, svaigumu un dzīvību. Izstādē “Par zaļu pat vēl zaļāks…” skatītājiem tiek piedāvāts fotostudijas “Ezerzeme-F” biedru redzējums par zaļās krāsas dažādajām nokrāsām.

Kā atzīmē studijas vadītājs Linards Onzuls, izstādes laiks nav izvēlēts nejauši, jo ekspozīcija sasaucas ar gadalaikam raksturīgajām norisēm dabā.

“Ir vasara, apkārt viss ir zaļš, bet, ja ieskatās uzmanīgāk, var novērtēt to zaļās krāsas daudzveidību, kuru sniedz Latvijas daba un ziemeļu platuma grādu īpašā vasaras gaisma, it sevišķi rītos un garajos novakaros,” piebilst Linards.

Izstādē apskatāmi 30 darbi, kuru autori ir 11 fotostudijas dalībnieki – Linards Onzuls, Svetlana Pokule, Ivars Skudra, Jūlija Kožemjakina, Ivars Soikāns, Jurijs Buklovskis, Anatolijs Kivrins, Inese Minova, Jeļena Ivancova, Mārtiņš Onzuls un Mihails Romanovskis.

Tautas fotostudija “Ezerzeme” ir dibināta 1980. gadā, 2010. gadā pārreģistrēta par Tautas fotostudiju “Ezerzeme-F”. Šobrīd tajā ir 17 biedru. Apvienība regulāri rīko izstādes dažādās mākslas un kultūras telpās Daugavpilī, reģionā, citur Latvijā un arī ārpus valsts robežām. Pēdējos gados par nozīmīgiem pieturas punktiem studijas biedru radošo meklējumu un pašpilnveides ceļā ir kļuvuši arī fotoplenēri un radošās darbnīcas.

 

Amerikāņu fotogrāfa Gordona Sandera izstāde "Mana Amerika 2"

Amerikāņu fotogrāfa Gordona Sandera izstāde

Līdz 30. martam Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā skatāma amerikāņu fotogrāfa Gordona F. Sandera retrospektīva fotoizstāde “Mana Amerika 2”. Izstāde tiek piedāvāta ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.

Gordons F. Sanders ir starptautiski atzīts fotogrāfs no ASV, kura sasniegumu klāstā ir gan izcilas retrospektīvas, gan prestiži apbalvojumi par ieguldīto darbu Somijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Viņa karjeras pirmsākumi ir meklējami 1969. gadā, kad, vēl būdams Kornela Universitātes students, viņš sāka strādāt par fotogrāfu ASV Nacionālo parku dienestā.

Kopš tā laika Gordons Sanders ir aizvadījis desmitiem izstāžu ASV, Apvienotajā Karalistē un Somijā. Būtisku vietu starp tām ieņem retrospektīva “Mana Amerika” – autora subjektīvais skatījums uz ASV kultūru un ikdienas dzīvi. 1998. gadā šī izstāde bija apskatāma prestižajā Helsinku Pilsētas mākslas muzejā. To turpina jaunākā ekspozīcija, “Mana Amerika 2”, kas ir vēl apjomīgāka. Papildus darbiem no sākotnējās kolekcijas tajā iekļauti arī attēli no autora nesenā ceļojuma uz Nevadu un Kaliforniju, kas simboliski iezīmēja 50 gadus kopš viņa fotogrāfa karjeras sākuma.

Gordons Sanders ilgstoši bijis arī fotožurnālists, viņa darbi savulaik publicēti tādos izdevumos kā “The New York Times”, “Financial Times” un citur. Pašlaik Gordons Sanders strādā pie ilustrētas autobiogrāfijas par savu pieredzi Latvijā, kur viņš mīt kopš 2017. gada.

 

Veltas Loces glezniecības izstāde “Ainavas”

Veltas Loces glezniecības izstāde “Ainavas”

Līdz 30. martam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma Veltas Loces glezniecības izstāde “Ainavas”.

Amatiermāksliniece Velta Loce ir dzimusi un augusi Daugavpilī. Šobrīd aktīvi darbojas Latgales brīvo mākslinieku asociācijā un Baltkrievu kultūrizglītības biedrībā “Uzdim”, vada Daugavpils Baltkrievu kultūras centra mākslas studiju “Krāsu pasaule”.

Ar zīmēšanu aizrāvusies vēl skolas gados, taču dažādu apstākļu dēļ formālas mākslas izglītības ceļu nav gājusi. Radošiem meklējumiem pievērsusies vien 2010. gadā. Gleznošanas pamatus apguvusi pašmācības ceļā. Desmit gadu laikā tapuši vairāk nekā 200 darbi, pamatā ainavas un klusās dabas žanros. Aizvadītas vairāk nekā 30 personālizstādes, iegūta dalības pieredze daudzās grupu izstādēs. Veltas darbi līdz šim ir bijuši skatāmi galerijā “Baltais zirgs”, Daugavpils Poļu kultūras centrā, Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā, vairākās Latgales novada bibliotēkās, Zarasu novadpētniecības muzejā (Lietuva) un citur.

Iedvesmu gleznošanai Velta smeļas dabā. Uz viņas audekliem nonāk Latvijas dabas ainavas, lauku dzīve, ziedi. No darbiem staro Veltai tik raksturīgais dzīvesprieks, vitalitāte un enerģija. Komentējot savu daiļradi, Velta uzsver, ka viņai ir svarīgi, lai viņas gleznotie darbi rosinātu skatītājos pozitīvas emocijas, mudinātu tiekties pēc harmonijas un palīdzētu saskatīt skaisto dabā, dzīvē, ikdienas norisēs.

 
«« « 1 2 3 4 5  » »»
@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2021