Mākslas izstādes - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Pamatpakalpojumi
Maksas pakalpojumi
ESIP
Aktualitātes Noderīgas saites



Tuvākie notikumi


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Pakalpojumi » Pamatpakalpojumi » Mākslas izstādes
1 2 3  » »»

Pāvela Ostapceva Latgales zelta druvas bibliotēkā

Pāvela Ostapceva Latgales zelta druvas bibliotēkā

Līdz 28. augustam Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Rēzeknes mākslinieka Pāvela Ostapceva glezniecības izstāde “Latgales zelta druvas”. Ekspozīcijā iekļautas 12 eļļas gleznas, pārsvarā ainavas.

Mākslinieks, grafiķis un gleznotājs Pāvels Ostapcevs ir dzimis Rēzeknē, kur aizvadījis arī skolas gadus. 1975.-1978. g. Pāvels studē K. Savicka Penzas Mākslas skolā (Krievija), pēc tam atkal atgriežas dzimtajā Rēzeknē. No 1984. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. P. Ostapcevs regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs (Krievijā, Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Gruzijā). Mākslinieka darbi iekļauti albuma-kataloga “International Contemporary Artists” 5. sējumā (2013. g.) un 10. sējumā (2015. g.), kas izdoti Ņujorkā, ASV, kā arī angļu mākslas žurnāla “Hidden Treasure Art Magazine” izdotajā gada grāmatā (2014. g.).

Pāvels Ostapcevs uzsver, ka “mākslinieks vienmēr ir pirmatklājējs, jo neviens ne pirms, ne arī pēc viņa nespēs aplūkot notiekošo tādā veidā vai redzējumā, kā to ir darījis viņš. Krāsas ir veids, kā iepazīt un izzināt sevi, pļavu, debesis, jūs un tos, kas atnāks pēcāk.”

 

Bibliotēkā skatāma fotoizstāde “Par zaļu pat vēl zaļāks…”

Bibliotēkā skatāma fotoizstāde “Par zaļu pat vēl zaļāks…”

Līdz 30. jūlijam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Daugavpils fotostudijas “Ezerzeme-F” izstāde “Par zaļu pat vēl zaļāks…”.

Zaļās krāsas primārā nozīme visā pasaulē ir līdzīga – tā apzīmē dabu un ekoloģiju. Tāpat dažādās kultūrās zaļā krāsa simbolizē mieru, drošību, iedvesmu, svaigumu un dzīvību. Izstādē “Par zaļu pat vēl zaļāks…” skatītājiem tiek piedāvāts fotostudijas “Ezerzeme-F” biedru redzējums par zaļās krāsas dažādajām nokrāsām.

Kā atzīmē studijas vadītājs Linards Onzuls, izstādes laiks nav izvēlēts nejauši, jo ekspozīcija sasaucas ar gadalaikam raksturīgajām norisēm dabā.

“Ir vasara, apkārt viss ir zaļš, bet, ja ieskatās uzmanīgāk, var novērtēt to zaļās krāsas daudzveidību, kuru sniedz Latvijas daba un ziemeļu platuma grādu īpašā vasaras gaisma, it sevišķi rītos un garajos novakaros,” piebilst Linards.

Izstādē apskatāmi 30 darbi, kuru autori ir 11 fotostudijas dalībnieki – Linards Onzuls, Svetlana Pokule, Ivars Skudra, Jūlija Kožemjakina, Ivars Soikāns, Jurijs Buklovskis, Anatolijs Kivrins, Inese Minova, Jeļena Ivancova, Mārtiņš Onzuls un Mihails Romanovskis.

Tautas fotostudija “Ezerzeme” ir dibināta 1980. gadā, 2010. gadā pārreģistrēta par Tautas fotostudiju “Ezerzeme-F”. Šobrīd tajā ir 17 biedru. Apvienība regulāri rīko izstādes dažādās mākslas un kultūras telpās Daugavpilī, reģionā, citur Latvijā un arī ārpus valsts robežām. Pēdējos gados par nozīmīgiem pieturas punktiem studijas biedru radošo meklējumu un pašpilnveides ceļā ir kļuvuši arī fotoplenēri un radošās darbnīcas.

 

Amerikāņu fotogrāfa Gordona Sandera izstāde "Mana Amerika 2"

Amerikāņu fotogrāfa Gordona Sandera izstāde

Līdz 30. martam Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā skatāma amerikāņu fotogrāfa Gordona F. Sandera retrospektīva fotoizstāde “Mana Amerika 2”. Izstāde tiek piedāvāta ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.

Gordons F. Sanders ir starptautiski atzīts fotogrāfs no ASV, kura sasniegumu klāstā ir gan izcilas retrospektīvas, gan prestiži apbalvojumi par ieguldīto darbu Somijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Viņa karjeras pirmsākumi ir meklējami 1969. gadā, kad, vēl būdams Kornela Universitātes students, viņš sāka strādāt par fotogrāfu ASV Nacionālo parku dienestā.

Kopš tā laika Gordons Sanders ir aizvadījis desmitiem izstāžu ASV, Apvienotajā Karalistē un Somijā. Būtisku vietu starp tām ieņem retrospektīva “Mana Amerika” – autora subjektīvais skatījums uz ASV kultūru un ikdienas dzīvi. 1998. gadā šī izstāde bija apskatāma prestižajā Helsinku Pilsētas mākslas muzejā. To turpina jaunākā ekspozīcija, “Mana Amerika 2”, kas ir vēl apjomīgāka. Papildus darbiem no sākotnējās kolekcijas tajā iekļauti arī attēli no autora nesenā ceļojuma uz Nevadu un Kaliforniju, kas simboliski iezīmēja 50 gadus kopš viņa fotogrāfa karjeras sākuma.

Gordons Sanders ilgstoši bijis arī fotožurnālists, viņa darbi savulaik publicēti tādos izdevumos kā “The New York Times”, “Financial Times” un citur. Pašlaik Gordons Sanders strādā pie ilustrētas autobiogrāfijas par savu pieredzi Latvijā, kur viņš mīt kopš 2017. gada.

 

Veltas Loces glezniecības izstāde “Ainavas”

Veltas Loces glezniecības izstāde “Ainavas”

Līdz 30. martam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma Veltas Loces glezniecības izstāde “Ainavas”.

Amatiermāksliniece Velta Loce ir dzimusi un augusi Daugavpilī. Šobrīd aktīvi darbojas Latgales brīvo mākslinieku asociācijā un Baltkrievu kultūrizglītības biedrībā “Uzdim”, vada Daugavpils Baltkrievu kultūras centra mākslas studiju “Krāsu pasaule”.

Ar zīmēšanu aizrāvusies vēl skolas gados, taču dažādu apstākļu dēļ formālas mākslas izglītības ceļu nav gājusi. Radošiem meklējumiem pievērsusies vien 2010. gadā. Gleznošanas pamatus apguvusi pašmācības ceļā. Desmit gadu laikā tapuši vairāk nekā 200 darbi, pamatā ainavas un klusās dabas žanros. Aizvadītas vairāk nekā 30 personālizstādes, iegūta dalības pieredze daudzās grupu izstādēs. Veltas darbi līdz šim ir bijuši skatāmi galerijā “Baltais zirgs”, Daugavpils Poļu kultūras centrā, Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā, vairākās Latgales novada bibliotēkās, Zarasu novadpētniecības muzejā (Lietuva) un citur.

Iedvesmu gleznošanai Velta smeļas dabā. Uz viņas audekliem nonāk Latvijas dabas ainavas, lauku dzīve, ziedi. No darbiem staro Veltai tik raksturīgais dzīvesprieks, vitalitāte un enerģija. Komentējot savu daiļradi, Velta uzsver, ka viņai ir svarīgi, lai viņas gleznotie darbi rosinātu skatītājos pozitīvas emocijas, mudinātu tiekties pēc harmonijas un palīdzētu saskatīt skaisto dabā, dzīvē, ikdienas norisēs.

 

Bibliotēkā skatāmi fotomirkļi no laikraksta “Latgales Laiks” žurnālistu reportāžām

Bibliotēkā skatāmi fotomirkļi no laikraksta “Latgales Laiks” žurnālistu reportāžām

Līdz 29. februārim Latgales Centrālās bibliotēkas jaunatvērtajā ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma laikraksta “Latgales Laiks” žurnālistu fotoizstāde “Latgales mirkļi”. Ekspozīcijā iekļauti 16 ziņu žanra foto – liecības par notikumiem Daugavpilī un citviet Latgalē.

Izstādes “Latgales mirkļi” fotogrāfijās iemūžināts žurnālista skatījums uz apkārtējo realitāti. Tie galvenokārt ir ziņu fotoattēli, kas tapuši, veidojot reportāžas no dažādiem pasākumiem Latgales reģionā un jo īpaši Daugavpilī. Fotogrāfiju autori ir laikraksta “Latgales Laiks” žurnālisti: Ivars Soikāns, Dinija Jemeļjanova, Egita Jonāne, Jeļena Ivancova, Jeļena Čursina, Aleksandrs Cvetkovs, Sergejs Kuzņecovs un Inese Minova. Kaut arī daži no izstādē skatāmo darbu autoriem šobrīd vairs nestrādā laikrakstā, sirdī šīs profesijas pārstāvji ir un paliek žurnālisti.

Katram no šiem žurnālistiem kontā ir simtiem fotostāstu par notikumiem un cilvēkiem mums apkārt. Laikrakstā lasītāji redz tikai labākos attēlus, bet, lai iegūtu vienu vienīgu kadru, reizēm tiek uzņemti vairāki desmiti, pat simt attēlu. Ikvienas fotogrāfijas pamatā ir smags žurnālista darbs, kam par iedvesmu kalpo pati darba būtība, žurnālista uzdevums un atbildības sajūta. Ziņu fotogrāfija ievērojami atšķiras no citiem foto žanriem. Šādas fotogrāfijas nevar iepriekš iestudēt, nav laika ilgstoši meklēt labāko leņķi un apgaismojumu, tās tiek uzņemtas šeit un tagad kā unikālas laika liecības, kas uzreiz kļūst par vēsturi.

 

Daugavpils atspulgi bērnu mākslas skolas audzēkņu darbu izstādē

Daugavpils atspulgi bērnu mākslas skolas audzēkņu darbu izstādē

Līdz 27. februārim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Profesionālās izglītības kompetenču centra (PIKC) Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas (DDMV) “Saules skola” Bērnu mākslas skolas audzēkņu plenēra darbu izstāde “Daugavpils atspulgi”.

Katrs jaunais mācību gads PIKC DDMV “Saules skola” Bērnu mākslas skolā sākas ar plenēru – skolas audzēkņi pedagogu pavadībā dodas ārā un zīmē Daugavpili. Par 2019./2020. mācību gada plenēra tēmu kļuva Daugavpils atspulgi – pilsētas un tās iemītnieku atblāzmas, kas zib namu logos un skatlogos, automašīnu spoguļos, Daugavas upes ūdeņos un pilsētas parku strūklakās.

Kā skaidro izstādes kuratore, Bērnu mākslas skolas vadītāja Ieva Reitāle, izstādē apkopoti grafiski, tonāli niansēti un krāsās pieklusināti darbi. Līnijas tajos ir smalkas vai ekspresīvas, laukumi un silueti – izteiksmīgi un nokrāsām un pārejām piepildīti, faktūras – izjustas un novērojumos balstītas. Izstādes stiprā puse ir izteiksmes līdzekļu daudzveidība un autoru vēlēšanās attēlot pilsētu citādi, vizuālajos meklējumos paļaujoties uz izdošanos. Darbos izmantotas dažādas tehnikas – kādam iepriekš apgūtas, kādam pats zīmēšanas process bija eksperiments. Aicinot apmeklēt izstādi un novērtēt bērnu sniegumu, Ieva Reitāle uzsver: “Daugavpils atspulgi ir tikpat daudzveidīgi kā mēs paši, jo katrā atspulgā mēs redzam sevi, tiešā vai pārnestā nozīmē.”

 

Bibliotēkā skatāma Armēnijas vēsturisko karšu izstāde

Bibliotēkā skatāma Armēnijas vēsturisko karšu izstāde

Sadarbībā ar Armēnijas vēstniecību Baltijas valstīs līdz 30. janvārim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros Rīgas ielā 22a, Daugavpilī aplūkojama izstāde “Armēnija senās kartēs 6. gs. p. m. ē. – 20. gs.”.

Mūsdienās Armēnija ir neliela valsts Dienvidkaukāzā, kaut arī savā laikā tā pletās no Melnās līdz Kaspijas jūras un pat Vidusjūras krastiem. Valdnieku dinastijas, kas valdīja Armēnijā laikā no 6. gs. p. m. ē. līdz mūsu ēras 14. gs., pārmaiņus iekaroja jaunas zemes vai zaudēja daļu savas valsts teritorijas, tomēr prata nosargāt valstisko neatkarību. Savukārt laikā no 16. gs. līdz 19. gs. reģionus, kurus lielākoties apdzīvoja armēņi, proti, Austrumarmēniju un Rietumarmēniju, pārvaldīja Persijas vai Osmaņu impērija. Aptuveni 19. gs. vidū Austrumarmēnija tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, bet lielākā Rietumarmēnijas daļa palika Osmaņu impērijas pakļautībā. Armēnija kļuva par neatkarīgu valsti 1918. gadā, neilgi pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas, kad tika dibināta t. s. pirmā republika, taču nepagāja ilgs laiks un jaundibinātā valsts bija spiesta iekļauties Padomju Savienības sastāvā. Armēnija atguva neatkarību tikai 1991. gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Izstāde piedāvā aizraujošu ceļojumu laikā, kura gaitā vēsturiskās kartes dos iespēju ielūkoties gan Armēnijas vēstures sarežģītākajos laikposmos, gan dažos īslaicīgos miera un uzplaukuma periodos. Valsts, kas kopš sendienām dēvēta par Armēniju, diemžēl atrodas reģionā, kas vēsturiski allaž ir bijis divu vai vairāku impēriju ģeopolitisko interešu objekts un tādējādi neizbēgami kļuvis par kaujaslauku. Armēnijai un armēņiem ir nācies piedzīvot neskaitāmus ienaidnieka iebrukumus, postījumus, haosu un sabrukumu. Armēnijas mainīgās robežas, kurām var izsekot, aplūkojot izstādē eksponētās kartes, veido dramatisku vizuālu vēstījumu par gadsimtiem ilgušu apspiestību un neatlaidīgu dzīvotgribu, par sabrukumu un atjaunotni, jo mūsdienās Armēnija un armēņu tauta ieņem godājamu vietu pasaules tautu saimē.

 

Mākslas izstāde “Dziļuma teritorija”

Mākslas izstāde “Dziļuma teritorija”

Līdz 30. decembrim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Dizaina departamenta docētāju Mg.art. Viktorijas Valujevas, Mg.art. Žannas Vērdiņas un Mg.art. Jeļenas Koževņikovas laikmetīgās mākslas darbu izstāde “Dziļuma teritorija”.

Dimediālajā un konceptuālajā grupas/trīs autoru jeb trio ekspozīcijā, kurā apvienoti 12 stājdarbi, katrs izstādes apmeklētājs varēs vērot un izjust talantīgo gleznotāju V. Valujevas un Ž. Vērdiņas kā akrilkrāsu, tā jauktā tehnikā uz audekla vizualizēto polihromi abstrakto ekspresiju pasauli un pārdomu vektorus. Savukārt jaunā māksliniece J. Koževņikova uzrunā skatītāju grafikas tehniku (ksilogrāfija, litogrāfija, tuša, jauktā tehnika) daudzveidībā, šim tēlotājmākslas veidam raksturīgo izteiksmes līdzekļu valodā un savdabīgā, savu individuālo rokrakstu apliecinošā stilā un manierē.

Lai gan par izstādē redzamo gleznu un grafiku spilgtu tēmu ir fokusējušās manifestācijas par dabas-cilvēka mijiedarbību, autores gan šajā kopīgajā mākslas projektā, gan oriģinālajos ekspozīcijā pozicionētajos artefaktos atklāj konceptuālu pētījumu ne tikai par fiziskā laika, bet arī ārpuslaika jēdzieniem, uzdodot sev un aktualizējot skatītājam mūžseno jautājumu: kas mūsdienās ir dzīves vērtības, subjektīvais un objektīvais, pastāvīgais un pārejošais, skaistais un neglītais, savējais un svešais. Patiesi, mūsdienu māksliniekam piemīt savdabīga pētnieka gēns, un viņa intereses un izziņas robežas brīžiem var sasniegt pat bezgalīgu visumu vai par izpētes teritoriju var kļūt personīgās iekšējās pasaules līkloči: jūtas, šaubas, sāpes, refleksijas, problēmas un to risināšanas ceļi, iespaidi un to ietekmju sekas.

Mākslinieces stāsta: “Iespēja radīt un atklāt jaunus apvāršņus nav dota ikvienam, tas ir brīvības, personības dziļuma un talanta jautājums. Svarīga ir arī motivācija, nodomi, vēlmes! Mēs vēlamies komunicēt ar izstādes skatītāju un kopā diskutēt par mums pašiem, par zemapziņas teritorijas ainavu: kāda tā ir un ar ko piepildīta? Vai tur ir patīkami uzturēties? Kā dzīvot, lai tajā vienmēr dominētu stāsti par līdzjūtību, labvēlību un mīlestību?”

 
1 2 3  » »»
@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2020