Uzmanību, Konkurss!!! - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"



Tuvākie notikumi


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Zinātnieki, izgudrotāji

Staņislavs Svjaņevičs

Poļu zinātnieks, ekonomikas profesors, sovjetologs, jurists
1899-1997

Dzimis Daugavpilī 1899.gada 7.novembrī poļu muižnieku ģimenē. Tēvs – dzelzceļa inženieris – tajā laikā ieņēma Dvinskas-Orlas dzelzceļa posma priekšnieka amatu, māte – Viļņas augstdzimušo jaunavu institūta absolvente. Jau bērnībā zēns brīvi pārvaldīja poļu, krievu un vācu valodu. Laikā no 1910. līdz 1916. gadam Staņislavs Svjaņevičs mācījās ģimnāzijā un vēlāk reālskolā Orlā (Centrālā Krievija).
1917.-1918.gadā Staņislavs studēja Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē, kur apguva arī ekonomiskās zinātnes. Pēc revolūcijas - 1918. gada septembrī, pameta Krieviju un pieteicās poļu armijā kā brīvprātīgais. Piedalījās cīņās ar boļševikiem. Paralēli S.Svjaņevičs 1919.-1924.gados studēja Viļņas Stefana Batorija universitātē jurisprudenci. Pēc augstskolas beigšanas 1924.gadā turpināja papildināt zināšanas Francijas un Vācijas augstākajās mācību iestādēs. Laikā no 1924. līdz 1930.gadam strādāja par docentu un profesoru Viļņas universitātē un vadīja nodaļu Viļņas Austrumeiropas zinātniski pētnieciskajā institūtā. A.Svjaņeviča zinātniskā karjera veidojās ļoti veiksmīgi. S.Svjaņevičs aizstāvēja kandidāta disertāciju un 1930.gadā publicēja to ar nosaukumu „Lenin jako ekonomista” („Ļeņins - ekonomists”). Par viņa zinātniskā darba objektu kļuva Padomju Savienības un Trešā reiha ekonomiskās attīstības salīdzinošā pētniecība. Neskatoties uz negatīvo attieksmi pret vācu fašismu, S.Svjaņevičs spēja objektīvi novērtēt Vācijas ekonomisko augšupeju un potenciālo bīstamību viņa dzimtajai Polijai. 1938.gadā iznāca viņa grāmata „Polityka gospodarcza Niemiec hitlerowskich” („Hitleriskās Vācijas ekonomiskā politika”). Paralēli pamatdarbam S.Svjaņevičs aktīvi piedalījās Viļņas sabiedriskajā dzīvē, publicēja rakstus par nacionālajām problēmām Viļņā iznākošajā avīzē „Kurier Wilenski”, strādāja dažādās sabiedriskajās organizācijās. Nodibināja ģimeni, piedzima četri bērni.
1939.gada septembrī, kad Vācija iebruka Polijā, četrdesmitgadīgo S.Svjaņeviču iesauca armijā. Pēc neveiksmīgām cīņām armijas vienība mēģināja pāriet Ungārijas robežu, bet nonāca Sarkanās armijas gūstā.
S.Svjaņevičs kopā ar citiem poļu gūstekņiem no 1939.gada septembra atradās dažādās pārsūtīšanas nometnēs Ukrainas un centrālās Krievijas teritorijā. 1940.gada aprīlī Svjaņevičs ir to poļu virsnieku vidū, kurus nosūta uz Katiņu Smoļenskas apkaimē. Nezināma iemesla dēļ Svjaņevičs, nonākot Gņezdovas dzelzceļa stacijā, tiek atšķirts no citiem gūstekņiem un nosūtīts uz Lubjankas cietumu Maskavā. Tādējādi viņš kļūst par gandrīz vienīgo dzīvu palikušo Katiņas slaktiņa liecinieku.
NKVD cietumā tiek safabricēta lieta un 1941.gada martā viņu tiesā par spiegošanu. Viņam piespriež 8 gadus un nosūta uz spaidu darbu nometni Komi republikā. 1942.gadā pēc poļu trimdas valdības sūtņa personīgā lūguma viņš tika atbrīvots un uzsāka darbu Polijas vēstniecībā Kuibiševā. 1943.gadā S.Svjaņevičs devās uz Jeruzalemi, kur izveidoja poļu trimdas valdības finansētu Pētniecības biroju. No 1945.gada S.Svjaņevičs dzīvoja Londonā un pasniedza ekonomiku Londonas, Indonēzijas, ASV un Kanādas augstskolās. Ilgāku laiku strādāja par pasniedzēju Halifaksas universitātē Kanādā. 1965.gadā Londonā iznāca viņa grāmata „Forced Labour and Economic Development” ISBN 0313249830 („Darba nometnes un ekonomikas attīstība”). Pēc 18 gadu atšķirtības S.Svjaņevičs atkal satiek sievu, kurai 1956.gadā izdevās aizbraukt no Polijas.
S.Svjaņevičs kā liecinieks piedalījās daudzās ar Katiņas notikumiem saistītajās starptautiskās izmeklēšanās un ieguva ļoti daudzus nelabvēļus. 1976.gadā Parīzē iznāca Svjaņeviča grāmata “W cieniu Katynia” ISBN 2716800278. (“Katiņas ēnā”), kurā viņš dalās atmiņās par piedzīvoto padomju gūstā, spaidu darbu nometnē un stāsta par Katiņas notikumiem. Neilgi pirms grāmatas iznākšanas Londonā nezināms ļaundaris uzbruka viņam un smagi piekāva.
Pēdējos dzīves gadus Staņislavs Svjaņevičs pavadīja poļu veterānu namā Londonā. Poliju pēckara periodā viņš apmeklēja tikai vienu reizi – 1990.gadā, kad viņam arī tika pasniegts apbalvojums par piedalīšanos 1918.-1920.gada poļu-padomju karā.
1996.gadā Varšavā iznāk S.Svjaņeviča autobiogrāfisks darbs „Dzieciństwo i młodość” ISBN 8386367261 („Bērnība un jaunība”), kur apkopotas atmiņas par dzīves posmu līdz 1919. gadam.
Staņislavs Svjaņevičs nomira 1997.gada 22.maijā (97 gadu vecumā) Londonā, apglabāts Halifaksā (Kanāda).


Saistība ar Daugavpili:

Dzimis Daugavpilī.


Izmantotie avoti:
  1. Салагубова Наталия. Родился в Двинске и выжил в Катыни : [о польск. ученом, писателе Станиславе Свяневиче] / Наталия Салагубова // Наша газета. - ISSN 1407-7752. - N 43 (5 нояб. 2009), с.18.

Elektroniskie resursi:

Literatūras saraksts par Staņislava Svjaņeviča darbību LCB e-katalogā

S.Svjaņeviča biogrāfija (krievu val.)



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019