„Bezvadu zemene” jeb Wi-Fi lietotāju sacensības publiskajās bibliotēkās - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"



Tuvākie notikumi


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Vēsturnieki, novadpētnieki

JOELS VEINBERGS

Vēsturnieks
1922-2011

Dzimis Rīgā 1922.gada 1.septembrī. Pēc ivrita ģimnāzijas absolvēšanas 1940.gadā iestājās Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Tad sekoja karš: Veinbergu ģimene nonāca nonāca Rīgas geto, kur nomira māte, tēvs gājis bojā koncentrācijas nometnē. J.Veinbergs izdzīvoja koncentrācijas nometnē Rīgā, Dundagā un Būhenvaldē, no kurienes 1945.gadā bēga uz Čehoslovākiju, pēc tam atgriezās dzimtenē. Nepilna gada laikā viņš pabeidza universitāti, uzsāka patstāvīgas darba gaitas un pievērsās savam mūža darbam – senās ebreju vēstures pētīšanai.
1946.gadā uzsāka darbu Latvijas PSR Valsts bibliotēkā (Latvijas Nacionālā bibliotēka) un Latvijas Valsts universitātē, pabeidza LVU aspirantūru seno laiku vēstures specialitātē 1954.gadā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta disertāciju.
1962.gada 3.decembrī sākās viņa darbs Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (Daugavpils Universitāte), 1964.gadā viņš ievēlēts par docentu, bet jau pēc 10 gadiem (1974) – par profesoru. Likumsakarīga bija profesora ievēlēšana par DPI PSRS un Vispārējās vēstures katedras vadītāju 1977.gadā, jo J.Veinberga attieksme pret darbu, pasaules līmeņa zinātniskais darbs, pedagoga talants un personība spēcīgi ietekmēja studiju kvalitāti un jaunu vēsturnieku sagatavošanu Daugavpilī. Kopā ar citiem kolēģiem laika gaitā tika panākts, ka DPI vēstures specialitāte no papildus specialitātes pārtapa par patstāvīgu specialitāti. Profesora J.Veinberga lekcijas seno laiku vēsturē un zinātniskās publikācijas kļuva leģendāras Latvijas vēsturnieku vidū. Viņš vienmēr bijis labestīga un saprotoša pasniedzēja iemiesojums. Profesors nevis pamācīja, bet dalījās savā pieredzē, un viņa piemērs bija tik pārliecinošs, ka citas argumentācijas nemaz nevajadzēja.
Lai gan 1983.gadā J.Veinbergs atstāja katedras vadību, viņš turpināja strādāt ar studentiem gan DPI, gan Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē un Rīgas Atklātajā ebreju universitātē līdz aizbraukšanai uz Izraēlu 1993.gadā.
Uzsverot profesora J.Veinberga īpašo lomu, 1996.gadā viņam piešķirts Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Goda doktora nosaukums; par ieguldījumu Latvijas kultūrā viņš ir apbalvots ar Spīdolas prēmiju (2001).
Seno laiku vēstures pētnieku vidū Padomju Savienībā viņš bija viens no autoritatīvākajiem speciālistiem, kas gāja savu ceļu, atšķirīgu no oficiālās historiogrāfijas. Viņa uzmanība cilvēka iekšējai pasaulei, pievēršanās sociālajai psiholoģijai krasi atšķīra viņu no padomju vēsturnieku vairuma. Profesora J.Veinberga vārds skanēja plašajā pasaulē – Vācijā, Čehijā, Ungārijā, Beļģijā, Nīderlandē, Lielbritānijā u.c.  
Miris 2011.gada 20.maijā Jeruzalemē (Izraēla).


Saistība ar Daugavpili:

Strādāja Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (Daugavpils Universitāte) no 1962.gada līdz 1993.gadam.


Izmantotie avoti:
  1. lvi.lv

Elektroniskie resursi:

Joela Veinberga darbu saraksts LCB e-katalogā

Literatūras saraksts par Joela Veinberga darbību LCB e-katalogā

J.Veinberga biogrāfija (kr. val.)



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2020