„Bezvadu zemene” jeb Wi-Fi lietotāju sacensības publiskajās bibliotēkās - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"



Tuvākie notikumi
2019-12-12
plkst. 17.00 LCB Nozaru literatūras sektorā tikšanās ar dzejnieci Fainu Osinu “Atslēga no ilūziju durvīm”
2019-12-18
plkst. 16.00 LCB Nozaru literatūras sektorā Daugavpils pilsētas mājturības, vizuālās mākslas skolotāju eglīšu rotājumu izstādes “Peles brauca kamanās” atklāšana


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Vēsturnieki, novadpētnieki

JEVGRAFS ČEŠIHINS

Vēsturnieks, žurnālists
1824-1888

Jevgrafs Češihins piedzima 1824.gada 6.decembrī Orenburgā militārā auditora ģimenē. Viņa tēvs bieži tika pārcelts no viena garnizona uz otru. Tā Češihinu ģimene nonāca Dinaburgā, kur cietokšņa garnizonā pagāja Jevgrafa bērnība. Ģimenē valdīja patriarhāla gaisotne, dziļa reliģiozitāte un tēva kults. J.Češihins 1843.gadā pabeidza Dinaburgas ģimnāziju un iestājās Maskavas universitātes Matemātikas fakultātē. Jau mācīdamies universitātē, viņš aktīvi iesaistījās Krievijas inteliģences diskusijās starp slavofiliem un rietumniecisko uzskatu piekritējiem. Tas atstāja paliekošu iespaidu uz viņa sabiedriski politiskajiem uzskatiem.
Pēc Maskavas universitātes absolvēšanas 1847.gadā, tēva iespaidots, J.Češihins iestājās militārajā dienestā, kur strādāja par grāmatvedi. Dienests noritēja Polijas teritorijā, bet 1862.gadā viņš tika pārcelts uz Rīgas garnizonu. Šeit J.Češihins atstāja novārtā savu militāro karjeru un sāka nodarboties ar viņam tik tuvo sabiedrisko darbību. Rīgā viņš saskārās ar dominējošu vācu ietekmi uz vietējo sabiedrisko un politisko dzīvi, kas viņam kā krievu slavofilam un krievu valstiskuma ideju paudējam nebija pieņemami, un viņš uzsāka slavofilisma ideju iedzīvināšanu vietējā krievu sabiedrībā.
J.Češihins aktīvi iesaistījās Rīgas krievu sabiedrības dzīvē. Viņš vāca naudu un piedalījās Lomonosova meiteņu ģimnāzijas un Aleksandra zēnu ģimnāzijas izveidē. Tās bija pirmās vidējās izglītības iestādes Baltijā, kur mācības notika tikai krievu valodā. Viņš piedalījās Petropavlovskas pareizticīgo biedrības darbībā, atbalstīja krievu kultūras un literatūras biedrību dibināšanu Rīgā. 
1869.gadā Jevgrafs Češihins nodibināja pirmo privāto krievu laikrakstu „Рижский вестник” („Rīgas Vēstnesis”). Pirmajos laikraksta pastāvēšanas gados viņš vienlaikus bija avīzes izdevējs, redaktors un vienīgais darbinieks. Finansiāli avīze daudzus gadus bija nerentabla un pastāvēja no vietējo mecenātu ziedojumiem. Viņa paustās idejas neguva plašu atbalstu vietējā krievu sabiedrībā un bieži vien izraisīja asas diskusijas.
J.Češihina darbība neaprobežojās ar avīžu publikācijām. Viņa personības īpatnības izpaudās tādējādi, ka viņš iedziļinājās apspriežamo politisko jautājumu reālijās, vāca vēstures un arhīvu materiālus. Viņš pētīja latviešu un igauņu vēsturi un kultūru, pirmo reizi krievu valodā pārtulkoja Livonijas Indriķa hroniku. Viņš apkopoja un 1877.-1883.gadā izdeva četrsējumu krājumu „Сборник материалов и статей по истoрии Прибалтийского края” („Baltijas novada vēstures materiālu un rakstu krājums”). Pēdējos dzīves gados (1884-1888) viņš rakstīja, bet nepabeidza pētījumu „История Ливонии с древнейших времен” („Livonijas vēsture no senākajiem laikiem”).
J.Češihins iegāja vēsturē kā pirmais profesionālais krievu publicists Baltijas guberņās, un vietējās krievu preses tradīciju un idejisko pamatu iedibinātājs. Viņa dēli gāja tēva pēdās un guva ievērību kā literatūras kritiķi, publicisti un žurnālisti.
Jevgrafs Češihins nomira Rīgā 1888.gada 2.martā, apglabāts Rīgas Pokrova kapos. Uz viņa kapa uzstādīts par rīdzinieku saziedotajiem līdzekļiem veidots piemineklis.


Saistība ar Daugavpili:

Dzīvojis Daugavpilī.


Izmantotie avoti:
  1. Latvijas enciklopēdija: 5 sēj. ar rādītāju / galv. red. Heinrihs Jubels.2.sēj. Cēsu - Hūrn. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība [SIA], 2003. - 799 lpp. : il.  ISBN 9984-94820-X ISBN 9984-94822-6
  2. Выдающиеся русские латвийцы : биографический справочник / Ватолин Игорь Вячеславович ... [и др.]. - Рига : IK Zoriks, 2008. - 158 с. : ил., портр. - (Klio) Алф. указ.: с. 157-158. ISBN 9789934802805
  3. Чайкина Жанна. Смерть на полуслове : [о писателе, редакторе "Рижского Вестника" Евграфе Васильевиче Чешихине : в связи с 175-летием со дня его рождения] / Жанна Чайкина // Сейчас. - ISSN 1691-0044. - N 23 (11 июня 2009), с.36 : фот.  

Elektroniskie resursi:

Literatūras saraksts par Jevgrafa Češihina darbību LCB e-katalogā

J.Češihina biogrāfija (krievu val.)

J.Češihina biogrāfija (krievu val.)



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019