J.Veržbickis ir dzimis 1888.gada 18.aprīlī Eversmuižā, Ludzas apriņķī vietējā pagasta valdes darbveža ģimenē. J.Veržbicka tēvs vairāk kā 30 gadus darbojies Ludzas un Rēzeknes apriņķī par pagasta valdes darbvedi. Topošais politiķis 1899.gadā pabeidza tautas skolu Baltinavā, pēc tam mācījās Pleskavas klasiskajā ģimnāzijā. 1907.gadā sāka studijas Pēterburgas universitātes juridiskajā fakultātē, taču to nepabeidza, jo 1911.gadā, izceļoties studentu nemieriem, J.Veržbicki izslēdza no universitātes un izsūtīja no Pēterburgas. Viņš piesakās dienēt krievu armijā un kā 97.Vidzemes kājnieku pulka biedrs nonāk Dvinskā (Daugavpils). 1914.gadā viņš pabeidza Maskavas universitāti un saņēma jurista diplomu. Pēc tam tika mobilizēts armijā, cīnījās Polijas teritorijā un par varonību saņēma IV šķiras Sv.Annas ordeni. Kaujās pie Lodzas J.Veržbicki smagi ievaino un pēc ilgākas ārstēšanās atvaļina no armijas.
No 1916.gada pavasara līdz 1917.gada jūlijam strādāja Maskavas tiesā, pēc tam viņš atgriezās Daugavpilī, strādāja Latgales apgabaltiesā un izpildīja arī izmeklēšanas tiesneša amatu, 1922.gadā pāriet darbā uz advokatūru.
J.Veržbickis aktīvi iesaistījās arī politikā: tika ievēlēts par Daugavpils pilsētas domes deputātu un bija poļu kluba viceprezidents.
1922.gadā tika pirmoreiz ievēlēts Latvijas Republikas Saeimā, atkārtoti ievēlēts 1925., 1928. un 1931.gadā. Parlamentā aktīvi aizstāvējis poļu minoritātes intereses, publicējis rakstus presē, cīnījās par poļu skolu attīstību Latvijā. 1928.-1931.g. J.Veržbickis pildīja Latvijas Republikas iekšlietu ministra pienākumus kā pirmais nacionālās minoritātes pārstāvis Latvijas Republikas valdībā.
Kopš 1934.gada aktīvajā politikā vairs neiesaistījās un dzīvoja Daugavpilī, strādāja par juristu, piedalījās poļu biedrības darbā.
Bija precējies ar Tamāru Klemetjevu, kas cēlusies no Krievijas, divi bērni: dēls Viktors un meita Janīna Sofija.
J.Veržbickis miris 1946.gadā un apbedīts Daugavpils katoļu kapos.
|
