BIBLIOTĒKU NEDĒĻA – 2010 DAUGAVPILĪ - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"



Tuvākie notikumi


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Pedagogi

RIHARDS KĀRLIS VALDEMĀRS ZARIŅS (ZARRIŅŠ)

Grafiķis, mākslas pedagogs
1869-1939

Rihards Kārlis Valdemārs Zariņš (Zarriņš) dzimis 1869.gada 27.jūnijā Valmieras apriņķa Viļķēnu pagasta Ķieģeļu muižas pārvaldnieka latvieša un vācietes ģimenē. Pēc vairākiem gadiem tēvs pāriet darbā uz Līgatni, kur mazais Rihards uzsāk pirmās skolas gaitas. Jau agri tēvs pamanīja zēna mēģinājumus attēlot uz papīra vienu otru skatu un mudināja viņu uz zīmēšanu. Ap 1877.gadu Zariņu ģimene pārceļas uz dzīvi Grīvas apkārtnē, kur tēvs uzsāk darbu muižā. 1886.gadā Rihards Zariņš 18 gadu vecumā ar izcilību beidz Grīvas vācu skolu un iestājas Štiglica Centrālajā tehniskajā zīmēšanas skolā Pēterburgā. Te viņš specializējās sākumā ksilogrāfijā, vēlāk ofortā pazīstamā reproducējošās grafikas meistara Vasilija Matē vadībā. Jau mācoties Štiglica skolā, R.Zariņš sāka vākt un apkopot materiālus par latviešu tautas ornamentiem. Vēlāk šī aizraušanās kļuva par mākslinieka mūža darbu. Līdztekus studijām R.Zariņš darbojās Pēterburgā studējošo latviešu jaunatnes pulciņā „Rūķis”.
1895.gadā R.Zariņš pabeidza Štiglica skolu un ieguva stipendiju izglītības papildināšanai ārzemēs. Viņš studēja pie izciliem grafikas meistariem Berlīnē, Minhenē, Parīzē un Vīnē (1896-1899). Vīnē R.Zariņš iepazinās ar zviedru izcelsmes dziedāšanas studenti Evu Sundbladi, kurai veltī savu pirmo grāmatzīmi un, kura kļūst par viņa sievu, dāvājot viņam četrus bērnus.
1899.gadā atgriezies Pēterburgā, Rihards Zariņš strādāja Krievijas Valstspapīru spiestuvē sākumā par mākslinieku, vēlāk par tehnisko vadītāju līdz pat 1919.gadam. Zīmējis metus naudaszīmēm, monētām, logatus, vērtspapīrus, plakātus, diplomus, apsveikumus, pastmarkas (Krievijas caru Romanovu dinastijas portretu sērija (1913), sērija „Atraitnēm un bāreņiem” (1914), nepabeigta sērija „Krievijas atbrīvošana” (1918)). 2001.gadā Krievijā rīkotajā aptaujā filatēlisti par labāko Krievijas marku atzina R.Zariņa 1914.gadā darināto marku „Svētais Georgs Uzvarētājs”. Paralēli maizes darbam, Rihards Zariņš aktīvi darbojās Latviešu mākslas veicināšanas biedrībā, ilustrēja latviešu presi un grāmatas, vāca etnogrāfiskos materiālus, piedalījās latviešu mākslinieku izstādēs.
1919.gadā R.Zariņš atgriezās Latvijā un kļuva par jaundibinātās Latvijas Republikas Valstspapīru spiestuves pārvaldnieku, kuru arī vadīja no 1919. līdz 1933.gadam. Viņš darināja grafisko dizainu tagad jau nacionālās valsts vērtspapīriem, latu un santīmu monētām, diplomiem un pastmarkām. Izcilākais mākslinieka veikums šajā jomā ir nacionālā romantisma stilā darinātais pieclatnieks, kuru tautā dēvē par „Mildu”. Kopā ar Vili Krūmiņu viņš veidoja Latvijas Republikas ģerboņa attēlu.
Rihards Zariņš pievērsās arī pedagoga darbam, vadot grafikas meistardarbnīcu Mākslas akadēmijā (1921-1938) un no 1926. līdz 1932.gadam mācot arī etnogrāfiju un latviešu ornamentu. Viņš darbojās arī stājgrafikā, aizsāka ekslibru tradīciju latviešu grafikā. R.Zariņš ir „Latvju dainu” pirmizdevuma pirmā sējuma vāka autors. Viņš veidojis arī ofortus („Dzejnieka kaps”), litogrāfijas, reklāmplakātus, ilustrējis pasakas, zīmējis karikatūras, gleznojis akvareļus, sastādījis krājumu „Latvju raksti” trijos sējumos (1924-1931), kam ir liela nozīme latviešu tautas lietišķās mākslas apzināšanā. Nozīmīgs R.Zariņa daiļradē ir ofortu cikls „Ko Latvijas meži šalc” (1908-1911), kas veidots pēc latviešu teikām.
R.Zariņš apbalvots ar 3.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1926) un Zviedrijas Vāsas ordeni.
Rihards Zariņš miris 1939.gada 21. aprīlī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
Riharda Zariņa oriģinālgrafikas glabājas LNMM un Mākslinieku savienības muzejā Rīgā, Valsts Krievu muzejā un Mākslas Akadēmijas muzejā Sanktpēterburgā, kā arī privātkolekcijās.
Daugavpils J.Raiņa 6.vidusskolā uzstādīta R.Zariņam veltīta piemiņas plāksne, skolas muzejā apskatāma māksliniekam veltīta ekspozīcija.


Saistība ar Daugavpili:

Mācījies Grīvas skolā (Daugavpils 6.vidusskola).


Izmantotie avoti:
  1. Māksla un arhitektūra biogrāfijās : [enciklopēdija]; Papildinājumi A-U. 4.sēj. V - Ž. - Rīga : Preses nams, 2003. - 303 lpp. : il. - (Enciklopēdija "Latvija un latvieši").  ISBN 9984-00-457-0
  2. Celmiņa, Maija.  Kāda latvieša ģimenes vēsture gadsimtu skatījumā : [par grafiķi Rihardu Zariņu (1869-1939)] / Maija Celmiņa // Karogs. - ISSN 0132-6295. - Nr.7 (1990, jūl.), 187.-194.lpp.
  3. Latvijas enciklopēdija : 5 sēj. ar rād. / galv. red. Sigita Hirša ; galv. red. vietn. Jānis Kavacs ; zin. red.: Muntis Auns, Sigita Hirša, Jānis Kavacs, Iveta Kondrāte, Laima Kursiša, Margarita Perveņecka, Kārlis Vērdiņš ; red.: Ināra Kavace, Valerijana Liepa, Gints Zelmenis ; lit. red. Lauma Asare ; priekšv. sarakst. Valērijs Belokoņs ; kartogr.: Māris Grīnvalds ; Rūtas Kazākas, Ilzes Neilandes il. ; Harija Branta vāka dizains. 5. sēj. Rojas-Žvīgu. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009. - 1009 lpp. : il., ģīm., faks., tab., kartes. - Latvijas Teātra darbinieku savienības biedri (2009. 1. IV): 991.-995. lpp. - ISBN 9984-94820-X ISBN 9789934806803

Elektroniskie resursi:

Riharda Zariņa darbu saraksts LCB e-katalogā

Literatūras saraksts par Riharda Zariņa darbību LCB e-katalogā

makslasvesture.lv


mirtesen.ru
 



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019