ASV dokumentālo filmu programma Latgales Centrālajā bibliotēkā - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"



Tuvākie notikumi


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Militārie darbinieki

JEVGEŅIJS MILLERS / ЕВГЕНИЙ МИЛЛЕР

Krievijas armijas ģenerālis
1867-1939

Jevgeņijs Millers (arī Eižens Ludvigs Millers, krievu: Евгений Карлович Миллер, vācu: Eugen Ludwig Muller) dzimis Daugavpilī 1867.gada 25.septembrī militārā inženiera Kārļa Millera un viņa sievas Matildes Vilhelmīnes ģimenē kā vecākais dēls. Par nopelniem Krievijas impērijas labā viņa tēvs 1878.gadā tika iecelts muižnieku kārtā.

J.Millers ieguva lielisku militāro izglītību: 1884.gadā pabeidza Nikolaja kadetu korpusu, 1886.gadā – Nikolaja kavalērijas skolu un 1892.gadā absolvēja Krievijas ģenerālštāba Nikolaja kara akadēmiju. Kalpoja par Krievijas militāro atašeju Nīderlandē un Beļģijā (1898-1901), vēlāk Itālijā (1901-1907). Pēc atgriešanās Krievijā J.Millers komandēja 7.Baltkrievijas huzāru pulku (1907-1909), strādāja Ģenerālštābā (1909-1910), vadīja Nikolaja kavalērijas skolu (1910-1912), bet 1912.-1914.gadā bija Maskavas kara apgabala štāba virspavēlnieks.

Pirmā pasaules kara laikā Jevgeņijs Millers bija 5.armijas štāba priekšnieks (1914-1915), vēlāk - komandēja Rumānijas teritorijā izvietotās Atsevišķās armijas 26.korpusu (1916). 1914.gadā viņam tika piešķirta ģenerālleitnanta pakāpe.

Pēc 1917.gada Februāra revolūcijas Jevgeņijs Millers iestājās pret armijā valdošo haosu, komandieru vēlēšanām un kara izbeigšanu, par ko tika arestēts un tiesāts, bet kara tribunāls viņu attaisnoja. Pēc Oktobra revolūcijas viņš atteicās sadarboties ar boļševikiem, par ko aizmuguriski viņam tika piespriests nāvessods. 1918.gadā Jevgeņijs Millers iesaistījās baltgvardu kustības organizēšanā. 1919.-1920. gadā Pilsoņu kara laikā kā ģenerālis komandēja baltās armijas Ziemeļu grupējumu un bija Ziemeļu apgabala ģenerālgubernators Arhangeļskā. 1919.gadā angļu karaspēkam atstājot Krievijas Ziemeļus, baltgvardu vienības palika bez sabiedroto atbalsta, ieročiem un pārtikas, un nebija spējīgas pretoties Sarkanās armijas pārspēkam.

1920.gada februārī Jevgeņijs Millers kopā ar daļu armijas vienību devās sākumā uz Norvēģiju, vēlāk emigrēja uz Franciju, kur kļuva par ģenerāļa P.Vrangeļa un lielkņaza Nikolaja līdzgaitnieku. 1930.gadā viņš tika ievēlēts par trimdas krievu militāro vienību savienības priekšsēdētāju. Ar NKVD aģenta ģenerāļa Skobļina palīdzību 1937.gadā Jevgeņijs Millers tika nolaupīts un ar kuģi aizvests uz PSRS, kur pēc ilgstošas pratināšanas Lubjankas cietumā 1939.gada 11.maijā tika nošauts.

Jevgeņija Millera dzīve un militārā darbība atspoguļota V.Pikuļa vēsturiskaja romānā „Из тупика” un V.Povoļajeva romānā „Северный крест”. Ģenerāļa skandalozā nolaupīšana attēlota vairākās kinofilmās: Ērika Romēra „Trīskāršais aģents” un Mihaila Kozakova „Очарование зла”.


Saistība ar Daugavpili:

Dzimis un audzis Daugavpilī.


Izmantotie avoti:

1.belrussia.ru


Elektroniskie resursi:

Literatūras saraksts par Jevgeņija Millera darbību LCB e-katalogā

J.Millera militārā darbība (krievu val.)

 



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019