Lasītāju ievērībai! - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Laikraksti (1928-1940)
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīckalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"



Tuvākie notikumi
2019-01-24
2019-02-05
plkst. 16.00 LCB Daiļliteratūras sektorā fotostudijas “Ezerzeme - F” izstādes “Zilā nokrāsas” atklāšana


Aktuālais jautājums
Vai jūs gribētu, lai bibliotēka izsniegtu elektroniskās grāmatas lasīšanai mājās?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Kino un teātra darbinieki

PĒTERIS KRILOVS

Teātra un kino režisors
1949-

Dzimis 1949. gada 18. februārī Rīgā. 1966.g. beidzis Rīgas 47. vidusskolu. Pēc vidusskolas viņš nopietni gatavojās stāties Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā. Tomēr nodomi mainījās, un Pēteris devās uz Maskavas kinoinstitūtu. Pirmajā reizē netika uzņemts, tāpēc sāka strādāt Rīgas kinostudijā – bija asistents, rekvizitors, klapīte. Otrais mēģinājums bija veiksmīgs, un 1975.g. viņš beidza Kinematogrāfijas institūtu Maskavā. Pēteris atgriezās Rīgas kinostudijā un līdz 1990.g. strādāja kā režisors inscenētājs. Debija – vēsturiska filma „Un rasas lāses rītausmā” (1977.g.), kurā jauniešu aktivitātes Rīgā Otrā pasaules kara laikā atspoguļotas bez kara filmām ierastiem stereotipiem. Filmai raksturīga dabiska intonācija un aktieru tēlojums. No 1991.g. P. Krilovs strādājis Daugavpils teātrī kā pedagogs un režisors, no 1994.g. līdz 1996.g.arī kā mākslinieciskais vadītājs. 1992. gadā saņēmis Jēkaba Dubura balvu par pedagoģisko darbību teātrī. 1995. gadā Kultūras ministrija katastrofāli samazināja finansējumu teātriem, un vissāpīgāk tas skāra tieši Daugavpils teātri. Latviešu trupa pārcēlās uz Rīgu, bet Pēteris jau 1993. gadā bija uzņēmis savu aktieru un režisoru kursu Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) un turpināja strādāt ar viņiem. No 1995. gada starptautiskā jaunā teātra festivāla Homo novus direktors, viens no Latvijas Jaunā teātra institūta izveidotājiem un dibinātājiem (valdes priekšsēdētāja vietnieks kopš 1998. gada). Kopš 1999.g. viņš ir profesors LKA.
P. Krilovs bijis Tautas frontes Nacionālās kultūras padomes loceklis, kā eksperts darbojies Sorosa fonda-Latvija Mākslas un kultūras komisijā (1996.-1997.g.), Kultūrkapitāla fonda Teātra mākslas padomē (1999.g.), Nacionālā kino centra padomē (kopš 2000. gada)


Saistība ar Daugavpili:

1991.-1996.g. Daugavpils teātra režisors, no 1994.g arī mākslinieciskais vadītājs.


Izmantotie avoti:
  1. Matīsa Kristīne. Režisors Pēteris Krilovs : [par teātra rež.] / Kristīne Matīsa // Neatkarīgā Rīta Avīze. - (Mēs ; Nr.28). - ISSN 14073463. - Nr.163 (2001, 14.jūl), 3.lpp
  2. Raita Santa. Narkomānija kā izeja? : [par teātra režisoru Pēteri Krilovu] / Santa Raita // Neatkarīgā Rīta Avīze. - ISSN 14073463. - Nr.81 (2003, 5.apr), 12.lpp.

Elektroniskie resursi:

Literatūras saraksts par Pētera Krilova darbību LCB e-katalogā

P. Krilova biogrāfija un daiļrade



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019