Lasītāju ievērībai! - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"



Tuvākie notikumi


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Kino un teātra darbinieki

ŅINA URGANTE / НИНА УРГАНТ

Teātra un kino aktrise
1929-

Ņina Urgante dzimusi 1929.gada 4.septembrī Ļeņingradas apgabala Lugas pilsētā. Tēvs pēc tautības bija igaunis, māte - krieviete, ģimenē auga četri bērni. Tēvu kā militārpersonu bieži pārcēla no vienas pilsētas uz otru. Tādējādi 1940.gadā Urgantu ģimene nonāca Daugavpilī. Sākoties Otrajam pasaules karam, ģimene nepaguva evakuēties un palika Daugavpilī. Ģimene dzīvoja Alejas ielā. Tēvs devās karā, māte strādāja maizes ceptuvē un ģimene kaut kā vilka dzīvību. Ņinai Urgantei kara laiks asociējas ar nepārejošu bada sajūtu.

1948.gadā pabeigusi Daugavpilī ģimnāziju, Ņina Urgante devās uz Ļeņingradu, lai turpinātu mācības. Savu dzīvi viņa plānoja saistīt vai nu ar pedagoģiju vai tehniskajām zinātnēm, bet rezultātā tīri nejauši iesniedza dokumentus teātra institūtā, kas atradās pretī kopmītnēm, kurās viņa bija apmetusies. Tādējādi Ņina Urgante uzsāka studijas Ļeņingradas A.Ostrovska Valsts teātra institūta Aktieru fakultātē, kuru veiksmīgi absolvēja 1953.gadā.

Pēc teātra institūta beigšanas Ņina Urgante iestājās darbā Jaroslavļas F.Volkova Akadēmiskajā drāmas teātrī, kur uzreiz sāka spēlēt vadošās lirisko varoņu lomas. Pēc gada (1954) N.Urganti darbā uz savu vadīto teātri uzaicināja izcilais krievu režisors G.Tovstonogovs, un viņa pārgāja uz Ļeņingradas Ļeņina komjaunatnes teātri, kur nostrādāja līdz 1962.gadam. Šeit viņa nospēlēja vairāk nekā 20 lomas, jo īpaši viņai padevās lomas mūsdienu krievu padomju autoru lugās.

No 1962.gada un līdz pat šai dienai Ņina Urgante ir Ļeņingradas A.Pušķina Drāmas teātra aktrise. Šajos gados nospēlētas vairāk nekā 30 lomas. Nozīmīgākās no tām ir Inkena G.Hauptmaņa „Pirms saules rieta”(1963), Raņevska A.Čehova „Kiršu dārzā”(1972) un Maša „Kaijā”, Ģertrūde V.Šekspīra „Hamletā”(1992), Elizabete, Anglijas karaliene tāda paša nosaukuma F.Bruknera lugā. Visas aktrises atveidotās lomas no skatītāju un kritiķu puses tika atzinīgi novērtētas.

Kino Ņina Urgante debitēja 1955.gadā ar Oļas lomu filmā „Укротительница тигров”. Pirmo nozīmīgo lomu kino Ņina Urgante nospēlēja režisora I.Talankina melodrāmā „Вступление”(1962). Viņas atveidotā varone – Volodjas māte - simbolizē sievieti, kura visu dzīvi izmisīgi meklē romantisku, kaislīgu mīlestību. Spilgtais izpildījums turpmāk noteica aktrises ampluā kino. Tās ir sievietes, kuras par spīti grūtajam liktenim nesagumst un  saglabā sevī romantisku jūsmu, ticību labajam, cilvēcisku siltumu.

Vislielāko skatītāju mīlestību un atzinību Ņina Urgante iemantoja ar frontes medmāsas Rajas lomu kinofilmā „Белорусский вокзал”(1970). Pēc šīs lomas kara veterāni viņu uzskatīja par savējo. Kino vēsturē iegājusi viņas izpildītā Bulata Okudžavas dziesma „Нам нужна Победа, одна на всех, мы за ценой не постоим…”. Rajas loma Ņinas Urgantes izpildījumā zelta burtiem ierakstīta padomju kinomākslas vēsturē. Savas kino karjeras laikā aktrise tēlojusi vairāk nekā 50 kinofilmās.

Aktrise bija precējusies trīs reizes, visi viņas vīri bija aktieri. Viņas dēls Andrejs un mazdēls Ivans ir pazīstami aktieri un TV šovu vadītāji.

1960.gadā Ņinai Urgantei tika piešķirts KPFSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces un 1974.gadā - KPFSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums. 1976.gadā par Mileņinas lomu filmā „Prēmija” viņa tika apbalvota ar PSRS Valsts prēmiju. Aktrises talants tika novērtēts ar ordeni „Goda zīme”, IV(1999) un III (2006) pakāpes ordeni „Par nopelniem Tēvijas labā”.


Saistība ar Daugavpili:

Dzīvojusi un mācījusies Daugavpilī.


Izmantotie avoti:

1. Kino : kinoskatītāja rokasgrāmata :  A-Ž / atbild. red. I. Riekstiņš. - Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1980. – 508.lpp.

2. Ургант, Нина. "Даугавпилс - моя родина" : [беседа с рос. актрисой] / Нина Ургант ; записала Е.Алешкина // Красное знамя. - N 35-36 (2 марта 1991), с.4.

3. Чайкина, Жанна. Даугавпилсский след Нины Ургант : [о Народной артистке России Нине Ургант] / Жанна Чайкина ; в тексте рассказывают Нина Ургант, режиссер Козлов // Сейчас. - ISSN 1691-0044. - N 33 (26 авг. 2010), с.39 : портр


Elektroniskie resursi:

Literatūras saraksts par Ņinas Urgantes darbību LCB e-katalogā

N.Urgantes biogrāfija (krievu val.)

N.Urgantes filmogrāfija (krievu val.)



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019